4.maijs. Cēsis – Liepa

Valsts svētku rīts ataust saulains. Paveru nelielu šķirbu aizkaros, lai saules gaismā pierakstītu iepriekšējās dienas piedzīvojumus.

Brokastīs omlete, pankūkas un jogurts. Aiz loga skats uz saules pielieto Maija parku. Šodien gaidāms šosejas posms. Pa Lenču ielu dodamies ārā no Cēsīm.

Pirmais pieturas punkts ir Ērgļu klintis. Pa kāpnītēm dodamies lejup. Šeit pirmo reizi pārgājiena laikā redzam laivotājus. Kāda kompānija “noenkurojusies” tieši pie klintīm.

Ērgļu klintis

Saules pieliets zemes ceļš ved tālāk Jāņmuižas virzienā. Pa ceļam Rāmnieku tilts, kam paralēli ir gājēju tilts, kas gan gājējiem nav pieejams – sācis jau sadalīties. Gauju gan mums šodien nav jāšķērso. Dodamies tālāk Jāņmuižas virzienā.

Jāņmuiža ir neliela pilsētiņa, un vienīgais apskates objekts, kas piesaista manu uzmanību, ir skulptūra kādā dīķī. Pie Jāņmuižas stacijas pirmo reizi šodien šķērsojam dzelzceļu. Pa ceļam uz Liepu to pašu dzelzceļu šķērsosim vēl vairākas reizes.

Karte rāda, ka netālu no Jāņmuižas ir Kazu iezis. Nolemjam pievienot to apskatīto objektu sarakstam. Kad tuvojamies vietai, kur jānogriežas no šosejas, manām, ka pirms mums šai ceļā dodas arī 3 meiteņu kompānija ar suni. Distance gan ir gana liela. Vēl reizi šo kompāniju redzam pie paša ieža.

Kazu iezi sasniedzam, pamazām pa dažādām takām nokāpjot līdz Gaujai. Turpat Gaujas krastā arī ieturam pusdienas un baudām saules starus. Piezvanu arī uz Liepas muižu, kur paredzēts nakšņot. Vakariņu un brokastu tur nebūs, tāpēc darbiniece iesaka Top! veikalu Liepā. Brīdina arī, ka 30min pirms ierašanās jāzvana Guntim, kurš iedos atslēgas. Citu viesu nebūšot, tā kā muiža tiks nodota mūsu rīcībā.

Kazu iezis

Soļojam tālāk uz Liepu. Izvēlamies Liepas – Smiltenes ceļu, nevis Valmieras – Cēsu, jo tas varētu būt mierīgāks, kā arī pa ceļam uz veikalu izdosies apskatīt Liepas Lielo ellīti. Pa ceļam manām motociklistu, kas iecienījis klasisko stilu – gan ķivere, gan mocis, šķiet, ir vismaz no astoņdesmitajiem, bet pats puisis ir gana jauns.

Liepas iedzīvotāji laikam savu pilsētu diez ko nemīl, jo zīme par ierašanos Liepā guļ zemē, šķērsām pāri grāvim. Pamazām tuvojamies ellītei – klinšu atsegumam, ko veido gan alas, gan arkādes. Apskatām to un dodamies iepirkties. Vakariņās plānoti makaroni ar mērci. Pievienojam augļus, gurķus, tomātus, žāvētu vistas stilbu un biezpienu brokastīm.

Liepas Lielā Ellīte

Skolas stadionā puikas spēlē futbolu. Liepā ļoti daudz bērnu mana spēlējamies ielās, pagalmos. Pie kādas mājas manāma dzīvā “datorspēle” – bariņš bērneļu mēģina izvairīties no ar ūdeni pildītiem baloniem, ko vecāki met pa ceturtā stāva logu. Visiem jautri – gan bērniem, gan vecākiem. Ar pirkumu maisiem rokās soļojam uz muižu. Sazvanu arī Gunti, kurš sola doties ceļā. Pie pašas muižas Guntis piebrauc mums blakus un paņem mūsu iepirkumu maisus. Paši gan turpinām ceļu kājām – tāda ir mūsu apņemšanās. Muižas teritorijā daudz ēku, lielākā daļa no kurām vēl gaida atjaunošanu. Guntis aizved mūs līdz ēkai, kurā mēs mitināsimies, izstāsta visu par drošību, signalizācijām, citiem noteikumiem, iedod mums durvju atslēgas, un mēs paliekam divatā – muižas saimnieki uz šo nakti – un varam ķerties pie vakariņu gatavošanas.