2.jūlijs. Bauska – Pilsrundāle

Laikā, kad Rīga pulcē dziedātājus un dejotājus no visas Latvijas, nolemjam pamest pilsētu un doties aplūkot kādas no Latvijas skaistākajām vietām.

Diena aust pelēka un lietaina. Izpētot laika prognozes, jāsecina, ka tādas varētu būt arī divas turpmākās dienas. Beidzot būs iespēja likt lietā somai paredzēto lietus plēvi, ko gadiem esmu nēsājis mugursomā, bet nekad neesmu pielietojis.

Uz Bausku dodamies ar autobusu. Atmosfēra autoostas uzgaidāmajā telpā nav diez ko atraktīva, tā kā gaidām pie izejas, jo lietus nevilina vēl mesties uz vajadzīgo platformu. No autoostas izejam tikai dažas minūtes pirms autobusa pienākšanas.

Sēdvietas pašā autobusa priekšā, tā kā ir lieliska iespēja vērot lietaino šoseju. Rīgas virzienā izveidojies sastrēgums, bet ceļā uz Bausku nekādu šķēršļu nav.

Īsi pēc 9:00 esam Bauskā. Vēl autoostā somas tiek pie lietus plēvēm, arī paši papildus nodrošināmies pret lietu. Pirmā pietura gan nav ļoti oriģināla – tuvējā Circle K tiek ieturētas brokastis.

Pēc brokastīm ceļš pa Bauskas ielām ved Mēmeles virzienā. Aiz tilta pār Mēmeli gājēju pārejas nav, tā kā nākas vien gaidīt, kad visas četras joslas būs brīvas no auto. Pirmais “oficiālais” pieturas punkts ir Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāle.

Viļa Plūdoņa piemineklis Bauskā

Motormuzejā noliekam slapjās somas un ienirstam 20.gadsimta pirmās puses auto un lauksaimniecības tehnikas, kā arī padomju gadu autobūves sasniegumu pasaulē. Tepat arī neliela militārās tehnikas ekspozīcija. Auto gan var apskatīt tikai pa gabalu. Kā man vēlāk skaidro puisis, kas tirgo biļetes, cilvēki ir dažādi un diemžēl dažiem “niez nagi” eksponātus sabojāt. Viena kravas mašīnīte gan ir pieejama publikai ar iespēju tajā iekāpt un nofotografēties. Muzeja otrajā stāvā ir iespēja iepazīties ar padomju laiku autoskolu apmācības materiāliem, ieskaitot diezgan interaktīvus risinājumus. Tepat var izmēģināt spēkus arī CSDD teorijas testā. 30 pareizas atbildes no 30. Neesam teoriju pavisam aizmirsuši 🙂

Kamēr uzturamies muzejā, lietus ir pārgājis. Somas gan joprojām paslēptas zem lietus plēvēm. Soļojam uz lielo Rimi pēc ūdens, banāniem un snikeriem, tad dodamies Bauskas pils virzienā.

Tā kā motormuzejā tika pavadīta aptuveni stunda, Bauskas pils apskate tiek ierobežota ar kāpienu vecajā pils tornī. Vēl tāls ceļš ejams, tāpēc pa stundai katram muzejam nevaram atvēlēt. Kad jau ejam iekšā tornī, mūs negaidīti pārsteidz pils darbiniece. Biļetes gan viņu neinteresē, tā vietā viņa vēlas pabrīdināt, ka kāpnes ir ļoti slidenas. Šķiet, vakar kāds bija ticis lejā ātrāk, nekā bija to vēlējies.

Kāpnes tiešām ļoti slidenas, bet kāpiens aizrit bez incidentiem. No torņa iespēja pavērot Bausku, Mūsu un Mēmeli. Ja vien debesis nebūtu tik pelēkas.

Skats uz tiltu pār Mūsu no Bauskas pils

Ceļa turpinājums ir uz vietu, kur Mūsa un Mēmele satek kopā, lai tālāk kopīgiem spēkiem nestu Lielupes vārdu. Tieši pie upju satekas izbiedējam zivju gārni, kas paceļas spārnos un aizlido virs upes.

Kad Lielupes sākums atrasts, dodamies atpakaļ pils virzienā, lai tālāk pa tiltu šķērsotu Mūsu. Šīs dienas maršruts lielākoties vedīs gar Lielupi.

Lepšās par sevi atgādina lietus, bet dara to tik saudzīgi, ka lietus mēteļi gan tiek nolikti pa tvērienam, bet pielietoti netiek. Mazdārziņus un privātmājas pamazām nomaina lielāki lauki.

Pie Ziedoņiem Lielupes līkums atklāj mazliet klinšainākus krastus. Zinām, ka vēl gabaliņu uz priekšu ieraudzīsim dolomīta klintis. Pie kādas mājas salikta virkne brīdinājumu – gan par privātīpašumu, gan būvdarbiem. Pēdējie gan nav īpaši intensīvi, kāds vīrs mierīgi pindzelē durvju apmales.

Aiz Ziedoņu autobusa pieturas nogriežamies pa labi, lai apskatītu to, kas palicis no Bornsmindes muižas, kā arī uzmeklētu klintis. Muiža skumji nolūkojas uz mums savām izsistajām logu rūtīm. Apkārtnes ēkās mana pa kādam sunim, bet cilvēki gan kur nozuduši. Līkumojot starp mājām, nonākam Lielupes malā, kur pretējo krastu rotā Jumpravmuižas dolomīta klintis.

Bornsmindes muiža

Upes krastā satiekam divas sievietes, kuru suns priecīgi bauda ūdens peldes. Kad uzrunājam tā saimnieces, tas, šķiet, apjūk un nesaprot, vai skriet tās sargāt, vai turpināt peldi. Suns paliek ūdenī, un mēs mierīgi noskaidrojam, ka vēl kādu gabaliņu varam iet gar upes krastu. Zāle gan nedaudz slapja no nesenā lietus.

Aiz Priedīšu kapiem ceļš nedaudz sarūk, tomēr paliek gana plats, lai pa to pārvietotos kaut ar auto. Šobrīd pa to lielākoties kursē lielāki un mazāki gliemeži. Reizēm vienā vai otrā ceļa pusē manāms pa iekoptam laukam.

Izejam atpakaļ uz šosejas, bet jau pēc mirkļa atkal dodamies prom no tās – Mazmežotnes muižas virzienā. Mērķis ir tilts pār Lielupi un Mežotnes pils.

Ceļš gar Mazmežotnes muižu rotāts dažādiem mākslinieciskiem veidojumiem – gleznojumiem, figūrām. Atkal baudām lietu. Lai gan šis laikam ir tā dēvētais smidzenis – kaut kas nāk no gaisa, bet par lietu to īsti nenosauksi.

Iepretim Mežotnes pilij pārsteigums – kāds ir nozadzis gājēju tiltu. Tik velo maršruta apzīmējums norāda, ka reiz šai vietā varēja šķērsot upi. Sazvanu pili un noskaidroju, ka pagājušajā gadā tiltu sabojājuši plūdi. Upe gan te neesot dziļa. Vajadzības gadījumā lai zvanot, skriešot glābt. Neskatoties uz šo solījumu, nolemjam upi neforsēt un Mežotnes pils apmeklējumu atstāt uz citu reizi.

Sākas noslēdzošais ceļa posms – uz Rundāles pili. Pie pašas Pilsrundāles robežas ir retro auto ekspozīcija. Dodamies tik turp. Jau otrā iespēja šodien palūkoties uz cienījama vecuma auto.

Sagaida mūs pats saimnieks un ar prieku izrāda savu kolekciju. Tiekam arī pie izbrauciena ar nesenāko pirkumu – motociklu ar blakusvāģi. Saimnieks vienu sēdina aiz muguras, otru blakusvāģī un apmet loku ap saimniecību. Auto un motociklu kolekcija veidota jau kopš 20.gs. 70.gadiem. Aizsācis to saimnieka tēvs. Atšķirībā no motormuzeja, te ir arī iespēja iesēsties dažos auto. Izņēmums ir kāds 20.gs. trīsdesmito gadu BMW, kuram saglabājies oriģinālais salons. Īpašnieks esot bijis ļoti rūpīgs, apstājies ik reizi, kad sācis līt.

Retro auto ekspozīcija Pilsrundālē

Ekskursijas noslēgumā nobaudām ķiršus no saimnieka dārza un soļojam tālāk. Rundāles pilī gan ir pabūts jau iepriekš, tā kā aplūkojam to tik no ārpuses, jo par sevi neatlaidīgi atgādina vēlme pēc vakariņām. Rīt paredzēts garākais šī pārgājiena etaps. Jākrāj tam spēkus.