6.jūlijs. Jelgava

Pārgājiena noslēdzošajā dienā paredzēts tuvāk iepazīt Jelgavu. Diena, šķiet, būs saulaina. Ap 10:30 dodamies Jelgavas ielās. Gājiena temps pavisam mierīgs, lai nesteidzīgi izbaudītu to, ko pilsēta var piedāvāt.

Pirmais apskates objekts tepat aiz Jelgavas kultūras nama – dārza dizaina konkursu laureātu darbi. Dažu gadu laikā izveidojies krāsains un radošām idejām bagāts vides objekts. Dažus darbus iespējams aplūkot un aptaustīt tuvāk, citi norobežoti no apmeklētājiem.

Tālāk ceļš ved uz Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torni, kur ierīkots tūrisma informācijas centrs, skatu laukums un ekspozīcijas par pirmās Latvijas brīvvalsts prezidentiem, Jelgavas un Sv.Trīsvienības baznīcas vēsturi, kā arī Zemgales tautastērpiem. Pirms dodamies iekšā tornī, veltām mirkli arī pirmajam Latvijas valsts prezidentam Jānim Čakstem veltītā pieminekļa apskatei.

Tūrisma informācijas centra meitenes atļauj mugursomas atstāt viņu uzraudzībā. Paliekam uzticīgi savām kājām un gan augšup tornī, gan vēlāk lejup no tā soļojam pa kāpnēm un liftu ignorējam. Iepazīstot interesantās, interaktīvās ekspozīcijas, tai skaitā iemēģinot roku aušanā un izšūšanā, tornī aizrit vairāk kā stunda.

No torņa devītā stāva skatu laukuma labi saskatāmi arī citi mūsu pārgājiena mērķi. Apgūsim Lielupes salas un uz tām esošos objektus. Nedaudz žēl, ka torņa stiklojums ir slīps, tāpēc, saules gaismā cīnoties ar atspulgiem, nekādas prātīgas bildes nesanāk. Atliek skatus saglabāt pašiem savā atmiņā.

Izgājuši no torņa, kura aizmugurē labi redzams, kur atradušās tur reiz bijušās baznīcas konstrukcijas, ejam gājēju tilta virzienā. Kļūst mazliet žēl netālu no tilta esošā Jelgavas studenta, kuram pat saulainā laikā ir lietussargs un līst lietus. Tāds nu tas strūklakas liktenis. Pāri tiltam nokļūstam Pasta salā. Tur notiek aktīvi labiekārtošanas darbi, top jumts amfiteātrim, tāpēc daļa teritorijas norobežota.

Iespējams, tāpēc ka ir darba dienas vidus, sala nav pārpilna ar cilvēkiem. Tai pašā laikā dzird ne tikai latviešu un krievu, bet arī lietuviešu, angļu un vācu valodu. Kāds kungs uzrāpies kokā, kas atrodas netālu no ziedos atveidota Latvijas simtgades simbola upes krastā, un pozē fotogrāfei.

Pirmais uzdevums ir iepazīties ar smilšu skulptūru festivāla darbiem. Mākslinieki savas idejas lielākoties pauduši, izmantojot dažādu dzīvnieku tēlus. Izstādes darbiniekiem daudz darba, lai palīdzētu skulptūras pasargāt no vides ietekmes. Puisis apsmidzina skulptūras ar kādu šķidrumu, aiz viņa seko meitene ar grābekli, kas paslēpj puiša pēdu nospiedumus. Šur un tur gan var manīt, ka laika zobs ir bijis veiklāks par čaklajiem strādniekiem.

Apskatām arī pārējo salu un tad iekārtojamies atvilkt elpu restorānā “Pilsētas elpa”. No tā terases arī laba iespēja vērot apkārtējo rosību. Daudzu uzmanību pievērš kāds jaunais pāris ar lielu kāzu viesu svītu. Ar līgavu uz rokām gan puisis tiek tikai līdz gājēju tilta vidum. Kad pāris fotogrāfa pavadībā ir izgājis apli pa Driksas tiltiem, jaunais vīrs mierīgi sasmēķē ar fotogrāfu. Kad ar cigareti tiek pacienāta arī līgava, ir skaidrs, ka šai ziņā pārim saskan.

No Pasta salas pārceļamies uz Pilssalu. Jelgavas pilī šobrīd notiek būvdarbi, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti. Soļojam uz nesen atklāto skatu torni, aiz kura meklējama arī Veselības taka.

Jelgavas pils

Pilssala, šķiet, ir ūdens sporta veidu pārstāvju paradīze. Tur redzami gan motorizēti, gan ar airu spēku uz priekšu dzenami transporta līdzekļi. Spriežot pēc uzrakstiem, te mājvietu raduši ūdens sporta entuziastu klubi. Pie kādas mājas pamanām divus vīrus, kas lieliski iederētos jebkurā pirātu filmā. Vispirms mums garām ar auto no mājas pagalma aizbrauc svītrainā kreklā tērpts kungs, kas savus pagaros, sirmos matus paslēpis zem cepures ar platākām malām. Tad no tā paša pagalma iznāk cits kungs, kura galvu rotā lakatiņš, bet jostu – duncis.

Nonākam pie skatu torņa, bet pirms kāpiena augšup palūkojamies uz savvaļas zirgiem, kas ganās Pilssalā. Kāds pārītis slinki met ābolus pāri nožogojumam, iespējams, cerot, ka zirgi pienāks tuvāk. Zirgi gan par āboliem neizrāda ne mazāko interesi.

Kāpjam augšā tornī. Ir diezgan vējains, tāpēc uzturēšanās torņa augšā nav īpaši omulīga. Palūkojamies uz Jelgavu, Lielupi un zirgiem un dodamies atkal lejā.

Zirgus no apmeklētājiem šķir nožogojums. Aiz tā redzama arī norāde par 3,2km garo pastaigu taku. Tālāk gan netiekam, jo vārtiņiem priekšā piekaramā atslēga. Nožogojums izskatās viegli pārvarams, tomēr vispirms vēlos noskaidrot, kādi iemesli likuši bloķēt pieeju nesen atklātajai takai. Sazinos ar tūrisma informācijas centra meitenēm, kas apsola sazināties ar atbildīgo par zirgiem un man atzvanīt. Izrādās, ka apmeklētāju bijis tik daudz un tie tik ļoti gribējuši bērnus celt zirgu mugurās un citādi traucēt dzīvniekiem, ka pieeju nācies slēgt. Diviem gājējiem, kas mērojuši 140 kilometrus, lai nokļūtu Jelgavā, tiek dota atļauja kāpt pāri sētai.

Atrodam vietu, kur viens no šķērskokiem izlauzts, un drīz jau esam otrpus žogam. Te gan jābūt uzmanīgiem, jo zirgi apkārtni dāsni piebēruši saviem “āboliem”. Soļojam zirgu bara virzienā. Tie vēro gājējus, bet nebēg un arī citādi stresu neizrāda. Barā manāmi arī vairāki kumeliņi. Viens no zirgiem nelielu gabaliņu mums seko, bet tad atrod sev tīkamāku nodarbi.

Kad zirgi apskatīti, dodamies tālāk pa taku, kas ved Pilssalas gala virzienā, kur Lielupes atteka Driksa atkal sastop savu radītāju. Takas malās zied dažādi augi, mūs pavada kukaiņu un putnu kopkoris. Tik atkal un atkal jāskatās, kur speram soli. Kad nonākam līdz salas galam, uz austrumiem no Lielupes savilkušies tumši mākoņi. Ceram, ka tie tur arī paliks, tomēr ilgi nekavējamies un soļojam atpakaļ. Tik kāda nomaldījusies lietus pile sasniedz manu vaigu, bet lietus tā arī paliek uz austrumiem no mums.

Kad sasniedzam zirgus, tie jau aizsoļojuši vēl tālāk no skatu torņa. Bariņš nāk mums pretī, kaut ko savā starpā apspriežot. Nekāda saskriešanās gan nenotiek, jo zirgi nogriežas uz pļavu, bet mēs turpinām ceļu pa taku. Goda aplis pa Jelgavu noslēdzas ar soļojumu stacijas virzienā. Kāpjam vilcienā uz Rīgu, kopējai pārgājiena bilancei pievienojuši vēl sešpadsmit kilometrus.