Idejai par dalību bērnu un jauniešu organizācijas “Jaunie vanagi” rīkotajās piedzīvojumu sacensībās “Mamutu medības” aizmetņi meklējami bērnu ballītē vēl pagājušā gada oktobra nogalē. Kamēr bērni dauzās, vecāki var papļāpāt savā starpā, un tā nu sarunā Elīna ierunājas, ka ir vēlme startēt piedzīvojumu sacensībās, bet nekādi neizdodas atrast komandas biedrus. Tobrīd stingras vienošanās slēgtas netiek, bet konceptuāli šī ideja tiek pieņemta zināšanai.
Ideja mierīgi čuč līdz 1.decembrim, kad Elīna atsūta ziņu, ka Jaunie vanagi darījuši zināmu 2019.gada sacensību norises laiku un vietu. Komandā jābūt pieciem dalībniekiem, starp kuriem jābūt kā sievietēm, tā vīriešiem. Iepriekš nekad neesmu piedalījies šāda tipa sacensībās, un kur nu vēl ziemā un tumsā, bet kad tad, ja ne tagad, vai ne? 😊 Tad nu atliek tik tāds “sīkums”, kā atrast vēl trīs komandas dalībniekus. Elīna sāk meklēt starp saviem draugiem un paziņām, un es iedarbinu savus kontaktus.
Palūkojoties uz manu paziņu loku, šķiet, ka nokomplektēt var īstu sapņu komandu – meitene, kas ar panākumiem startē ultramaratonos, Latvijas izlases regbists, puisis, kas spēlē futbolu, skrien, brauc ar velo utt., fiziskās sagatavotības treneris, kas arī pats ir fiziski aktīvs, vairāki orientēšanās sporta entuziasti un citi. Tomēr man pamazām jāmācās strādāt ar atteikumiem. Kādam nepatīk tumsa un aukstums, kādam tieši tai laikā grafikā kas cits paredzēts. Galu galā no mana kontaktu loka komandai pievienojas ne vairāk, ne mazāk kā neviens. Elīnai ir līdzīgi panākumi ar saviem radiem, draugiem un paziņām.
Te nu talkā nāk ultramaratoniste, kas savā paziņu lokā atrod pāri, kas ir ieinteresēti startēt. Raksturoti tiek kā “močītāji”, bet būšot ok, jo šoreiz bez ambīcijām. Tas, protams, nomierina, jo abi ar Elīnu esam šādu sacensību debitanti, tāpēc mūsu mērķi noteikti ir pieticīgāki, nekā pieredzes bagātiem “močītājiem”. Savu mērķi zinu skaidri – vēlos pieveikt uzdevumus un veiksmīgi sasniegt finišu, iekļaujoties kontrollaikā.
Tā nu 19.decembrī esam jau četri. Elīna un Indulis apvieno spēkus ar Gunu un Jāni. Turpinām piektā dalībnieka meklējumus. Ultramaratoniste kategoriski neizslēdz iespēju, ka pati varētu pārdomāt un startēt, bet pagaidām palīdz meklēt piekto.
28.decembris. Diena, kad gan man, gan Gunai pieķeras lielais loms. Tad nu nākas salīdzināt, cikos katram no mums paveicies, lai saprastu, kuru kandidātu iekļaujam komandā uzreiz un kurš paliek padomā gadījumam, ja kāds no sākotnējiem dalībniekiem kāda iemesla dēļ izkrīt no ierindas. Pirmais ir bijis Gunas noķertais Eduards. Nu komanda ir pilnā sastāvā. Līdz sacensībām nedaudz vairāk par pusotru mēnesi. 2018.gads noslēdzas ar komandas “Vikingi” pieteikšanu “Mamutu medībām 2019”.
Līdz pat sacensībām komanda ne reizi neredzas pilnā sastāvā. Katrs gatavojas pa savam. Es bradāju pa Vidzemes ceļiem un pakalniem, Eduards ik pa brīdim izmērcējas āliņģī, Elīna priecājas, cik daudz soļu dienā nostaigājusi, un iepērk inventāru. Par abu “močītāju” – Gunas un Jāņa – gatavošanos ziņu nav līdz brīdim, kad divas dienas pirms sacensībām Guna padalās ar kadriem no šļūkšanas sēdus uz lāpstas pa Siguldas kamaniņu un bobsleja trasi. Potenciālajā olimpiskajā disciplīnā viņa līdz lejai tikusi tieši vienā minūtē. Visi pamazām briest lielajam startam 😊
Populāra tēma apspriešanai ir, kādā skatā līst ūdenī, jo pieredzes bagātajiem kolēģiem ir diezgan liela pārliecība, ka no aukstas peldes neizvairīsimies. Pavīd dažādas idejas – no hidrotērpa līdz “pa pliko”. Pirmo gan varētu būt ķēpa stiept līdzi, pēdējais neder kautrīgajiem. Manā prātā arvien vairāk nostiprinās doma, ka nav tur, ko kautrēties, jo pēc tam tāpat slapjās drēbes būs uzreiz jārauj nost. Kā būs dzīvē, rādīs sacensības. Katrā ziņā pelde āliņģi noteikti ir disciplīna, bez kuras es labprāt iztiktu 😊
Jānis pagatavo nelielu video ieskatu tajā, kādu ekipējumu izvēlēties. No saviem iknedēļas pārgājieniem gan secinu, ka zem mugursomas mugura būs slapja jebkurā gadījumā. “Virsotnē” iegādājos gan ūdensnecaurlaidīgus trekinga zābakus, gan vēlāk arī dzelkšņus, ko tiem piestiprināt, jo pārgājienos nāku pie atziņas, ka sniega putrā un, jo īpaši, uz ledus papildus saķere ļoti noderētu.
Jaunie vanagi paviesojas radio NABA un padalās ar nelielu ieskatu tajā, ko gaidīt sacensībās. Āliņģis, kurā būs jāveic arī uzdevums. Nu, šo jau gaidījām. Tad min, ka būšot arī karsta baļļa. Kopumā astoņi lielie kontrolpunkti ar diviem uzdevumiem katrā un astoņi mazie kontrolpunkti. Aptuveni 30 līdz 35 kilometri pa sniegu un tumsu. Radio NABA pārstāvji painteresējas par nolikumā minēto sodu par lamāšanos. Jā, par katru lamuvārdu tiesneši drīkst komandas laikam pielikt vienu soda minūti.
Citkārt mani sods par lamuvārdu lietošanu neuztrauktu, bet āliņģī līdis nekad neesmu, tā kā nezinu, kādi vārdi tādā brīdī nāks pār lūpām. Komandas ietvaros mēģinām izdibināt, vai “sasodīts”, “johaidī” un “i dritvai kociņ” tiktu sodīti. Jānis atzīmē, ka būšot daudz “bitīt matos” 😊
Sekoju arī laika prognozēm. Ja vēl nedēļu pirms sacensībām naktij no 16. uz 17.februāri Seces pusē, kur notiks sacensības, tiek prognozēti -5 grādi, tad tuvāk medībām viss liecina, ka arī naktī temperatūra būs virs nulles. Dienas laikā gaiss varētu sasilt līdz pat +8 grādiem. Nez, ko tas nozīmēs Jauno vanagu iecerētajam āliņģim?
Loģistikas jautājumus arī esam saskaņojuši. Jānis un Guna dosies ceļā no Ikšķiles, savukārt, Eduards no Saldus puses izbrauks caur Rīgu un pa ceļam paķers arī mani un Elīnu. Sacensībām esam gatavi. Par to, kā “Vikingiem” gāja “Mamutu medībās”, lasiet šeit.
Indulis raksta 
Komentārs par “Dodamies mamutu medībās”