8.nedēļa – Pirts

Sveiciens visiem! 🙂

Atkal pagājusi nedēļa, atkal Jūsu e-pastos „iekrīt” vēstule no Londonas.

Pirmdien no atvaļinājuma atgriezās Hanss Kristians, tāpēc man par vienu „piesedzamo” mazāk. Jau 24. augustā atpakaļ būs arī Garijs. Atle gan iepriecināja, ka dažas dienas septembrī abi ar Gariju varēsim atbildēt par visu Corporate, TMT un Energy, jo pārējie dosies uz kaut kādu forumu.

Džeisons beidzot bija atgādājis uz banku bildes no mūsu spēlēm futbola turnīrā. Daudzas bija izdevušās, bet jo sevišķi viena, kur mūsu līdzjutējmeitenēm fonā stāvēja kāds no citas komandas spēlētājiem ar tādu sejas izteiksmi, ka viņš, šķiet, burtiski izgaršoja visu, kas nu pavērās viņa skatienam 🙂 Bilde visu nedēļu bija „topā”.

Nedēļas sākumā apkopoju finanšu informāciju par klientu, kas man šobrīd ticis, lai pēc tam gan gatavotu pašu „annual renewal”, gan pa abiem ar Padreigu mēģinātu izspēlēt iespējamos šī klienta tuvākās nākotnes scenārijus. Finanšu informācija gan sniegta tik dažādos veidos, ka, lai no tā visa izveidotu kaut ko vienotu, bija stipri jācīnās. Tā kā šis uzņēmums nav publiska akciju sabiedrība, tad pieejamās informācijas daudzums arī ierobežots. Redzēs, kas no tā visa sanāks…

Nedēļas vidū uz vienu dienu Londonā atgriezās vasara. Pa dienu solīja pat 30 grādus, kas noteikti arī piepildījās, jo termometra man ne mājās, ne darbā pie loga nav, bet bija nu ļoti silts.

Biju domājis bildes no sava Londonas pasākuma „draugos” salikt pašās beigās, bet konstatēju, ka to jau tik daudz, ka labāk līdz šim piedzīvoto ielikt jau tagad, citādi beigu galerija var sanākt tikpat gara kā mani e-pasti, un reti kurš spēs tikt līdz galam 🙂 Tad nu trešdienas vakars pagāja atlasot bildes un pārlādējot tās no datora „draugos”.

Ceturtdiena sākās ar tikšanos ārpus bankas ar klientu. 8.15 abi ar Kendalu pieturā pie Tauera sagaidījām Atli ar viņa Volvo XC90 un devāmies cauri Londonai pie kompānijas, kuras tirgus vērtība ir aptuveni 8 miljardi mārciņu, tāpēc Atle teica, lai turu acis un ausis vaļā, jo bieži šādās tikšanās piedalīties nesanāks. Volvo džipu, starp citu, Atle esot iegādājies no filiāles vadītāja Terjes, kura meitas tik ļoti norūpējušās par apkārtējo vidi, ka tēvs bijis spiests iegādāties Lexus hibrīdu. Atle gan minēja, ka Terje ik pa brīdim ieminoties par iespēju izbraukt ar Volvo.

Klienta birojs atradās netālu no Hītrovas lidostas, tāpēc sanāca neliels izbraukums cauri pilsētai. Pie parlamenta Atle nesadalīja ceļu ar kādu riteņbraucēju, kurš vispirms uzsauca vairākus „Ei!”, bet tad arī uzsita pa mūsu auto. Riteņbraucējus bija interesanti pavērot, jo, piemēram, viena meitene spītīgi turējās brauktuves malā, reizēm gandrīz nokrītot no riteņa, lai gan turpat blakus daļa trotuāra bija iezīmēta kā veloceliņš.

Nokļuvām galā ļoti laicīgi, bet turpmākās 15-20 minūtes pagāja noskaidrojot, kurā stāvvietā bija mums paredzētā vieta. Stāvvietai pie ēkas priekšā bija barjera un apsargs apgalvoja, ka klients rezervāciju nav veicis. Zvans klientam un gaidījām… Pēc kāda laika mēģinājām vēlreiz. Šoreiz apsargs apstiprināja, ka rezervācija ir, bet tā bija otrā stāvvietā, kas atrādās zem pašas ēkas.

Atstājām mašīnu un devāmies augšup, kur mūs jau sagaidīja Padreigs. Biroju ēka atradās palielā biroju kompleksā, kur starp ēkām bija manāmi arī koki un pa vidu bija kanāls ar nelielu ūdenskritumu, dodot labu devu zaļuma šim kompleksam.

Četrus baņķierus sagaidīja četri, nē, pieci klienta pārstāvji, jo viena sieviete acīmredzami drīz dosies garākā atvaļinājumā. Viņas vietā būs divi cilvēki, tāpēc nosmējāmies, ka divi aiziet un divi nāk vietā. Turpmākā pusotra stunda aizritēja sarunās. Pēc tikšanās atpakaļ uz banku, kur mūs jau gaidīja pusdienas. Pēcpusdienā atkal ierastie darbi.

Piektdien no rīta kā klausītājs piedalījos telefonkonferencē ar kolēģiem Oslo, kurā tika spriests par labāko veidu kā klientam palīdzēt pārfinansēt tā „bridge” aizdevumu, kas ticis piesaistīts līdz pamata finansējuma jautājumu atrisināšanai. Galvenokārt tika apspriestas iespējas emitēt obligācijas Norvēģijas tirgū, kur nav nepieciešams reitings (97% no emitentiem esot bez S&P u.tml. reitinga), kā arī dokumentācija esot vienkāršāka.

Tā kā vienam no norvēģu praktikantiem – Kristianam – piektdiena bija pēdējā diena bankā, tad pēc darba tika organizēta atvadu alus dzeršana „Walrus & Carpenter”. Es gan vispirms ātri aizgāju uz Waitrose pēc pārtikas nedēļas nogalei un tad pievienojos kompānijai. Bariņš gan nebija pārlieku liels, un izturīgākie (mazāk aizņemtie) izrādījāmies Kristo, Džeisons un es, jo palikām pēdējie un pasākumu atstājām 20.30.

Sestdiena un kārtējais izbraukums ārpus Londonas. Šoreiz mērķis bija apciemot vecās romiešu pirtis Bath pilsētā un apskatīt arī pašu pilsētu.

Kā jau tas ierasts, 6.10 modinātājs. Somā tikai fotoaparāts un Lielbritānijas ceļvedis, un ap pusastoņiem devos ielās. Vispirms uz metro, kas šādā rīta stundā brīvdienā bija diezgan tukšs. Pēc 8.00 biju Paddington stacijā. Uz Bath vilcieni atiet ik pēc pusstundas, tāpēc nekāda stresa nebija. Iegādājos biļeti turp un atpakaļceļam un sāku meklēt, kuru no vilcieniem varu noķert. Tiku uz 8.30 vilcienu uz Bristoli, kas arī nebija pārpildīts ar ceļotgribētājiem. Līdz Bath tieši pusotras stundas brauciens, kura laikā gar logiem aizzibēja jau ierastās Anglijas lauku ainavas un vienādo mājiņu rindas pilsētās.

Bath stacijā uzreiz devos iekšā veikaliņā, kurā varēja iegādāties biļetes uz pilsētas apskates autobusiem. Atšķirībā no Šekspīra dzimtās pilsētas, šeit es vairāku kilometru pārgājienus nebiju plānojis. Laipna kundze, kura pārdeva man biļeti, sīki izstāstīja arī par visām atlaidēm, kuras, uzrādot šo biļeti, varēšot saņemt. Tikšot iekšā romiešu pirtīs ar 10% atlaidi 🙂 Tāpat viņa pieteica, lai nemetot ārā šo biļeti, jo tā dodot arī 10% atlaidi nākošajam braucienam ar CitySightseeing autobusiem. Tam pat neesot jābūt Bath, Londonā vai jebkur Lielbritānijā, jo autobusi ar šo pazīšanas zīmi esot sastopami visā pasaulē.

Kad biju ticis pie autobusa biļetes, devos uz pirmo apskates objektu, kas bija neliela pārgājiena attālumā esošās romiešu pirtis, kas šeit saglabājušās no mūsu ēras pirmā gadsimta. Tur iegādājos biļeti ar jau apsolīto atlaidi un tiku arī pie audio gida, ar kādu jau vairāki citi apmeklētāji cītīgi operēja. Ieraugot apmeklējuma laikā kādu numuru, jānospiež attiecīgā ciparu kombinācija, un gids pastāsta visu par attiecīgo vietu vai priekšmetu. Apskati sāku otrā stāva līmenī, kur uz margām ik pa brīdim „uztupināta” kāda no romiešu statujām, kas raudzījās uz zaļgano un ne pārāk dzidro ūdeni pirts kompleksa lielajā baseinā. Virs šī kompleksa reiz esot bijis ļoti augsts jumts, bet tas nav saglabājies, dodot iespēju gan izbaudīt saules starus, kas no rīta bija pieejami lielā vairumā, gan tvert fotogrāfijās vienlaikus vairāku laiku liecības, piemēram, seno laiku romiešu statujas ar viduslaiku abatiju fonā. No pirts kompleksa otrā stāva pavērās arī skats uz laukumu pie abatijas, kurā virkne cilvēku ar kājām apceļoja pasauli, kuras lielizmēra karte bija izklāta uz zemes.

No otrā stāva gar pirts maketu un virkni saglabājušo tā laika liecību, devos uz pirts kompleksa pagalmu, kura vidū bija jau minētais zaļganais baseins. Apskatāmi dažādi ēku fragmenti, ekspozīcijas, kas veltītas šo ēku un skulptūru tapšanai, informācija par pirts un citiem rituāliem, tāpat gan aiz stikla, gan bez tā starpniecības iespējams apskatīt dažādus šīs celtnes elementus. Nelielā stikla kupolā izgaismota bronzas galva, kas piederot dievietei Sulis Minerva, kas sevī apvieno romiešu un ķeltu dievietes.

Baseina malā divas dāmas, sapostas romiešu drānās, pozēja apmeklētājiem. Zaļo ūdeni audio gids skaidroja ar aļģēm, apgalvoja, ka romiešu laikos ūdens bijis ievērojami labāks, kā arī neieteica to dzert (ja nu pēkšņi kādam rastos tāda vēlēšanās). Vienā baseina stūrī tajā ietek siltais strauts. Tā kā strauta ūdens dzidrs, tad audio gidam tiešām būs taisnība par tām aļģēm, kas saviesušās baseinā.

Ik pa laikam brīdinājumi par nelīdzenu pamatu zem kājām, un tā tas arī tiešām bija, jo gan akmens plāksnes pašas, gan to izvietojums lika ik pa brīdim pārliecināties par to, vai kārtējais solis sasniegs stabilu pamatu. Arī man reiz gandrīz radās iespēja izpeldēties jauki zaļajā ūdenī vietā, kur kāda no šķietami līdzenajām akmens plāksnēm tomēr izrādījās ieliekta.

No romiešu pirtīm devos uz autobusu pieturu. Bath ir pieejami divi autobusu maršruti, no kuriem viens vijas cauri pašai pilsētai (City Centre Tour), bet otrs ietver arī pilsētas tuvāko apkārtni (Skyline Tour). Nolēmu vispirms sākt ar tālāko braucienu, pilsētu atstājot noslēgumam.

Skyline busā bija pieejams pavisam dzīvs gids, kurš izrādījās ļoti komunikabls, asprātīgs un esot dzimis šeit, tāpēc varot pastāstīt vairāk nekā gida audio versija. Brauciena sākumā viņā arī izdibināja, no kurienes ir katrs no braucējiem. Kad atbildēju, ka esmu no Latvijas, sekoja pozitīvs „Aha!”, kā arī pieklājības frāze par manu angļu valodu. Diemžēl biju trāpījis sēdvietā, kurā izsniegtās austiņas atteicās ar mani sadarboties, tāpēc gida stāstīto klausījos tāpat. Daļu stāstītā gan aizpūta vējš, bet labi, ka sēdēju samērā netālu no gida, tāpēc šo to izdevās arī uztvert, piemēram, ka mūsu autobusa vadītājs patiesībā esot Stigs no „Top Gear”.

Kad devāmies ārā no pilsētas, gids norādīja uz netālo pakalnu, kas esot tas pats Solsbury Hill, kuru apdziedājis Peter Gabriel. Diemžēl autobusa maršruts uz šo kalnu neveda. Autobuss ik pa brīdim devās kalnup, taču skatus lielākoties aizsedza ceļa malās esošie koki. Braucām garām arī vietējam golfa laukumam iesācējiem, un gids minēja, ka šī esot bīstamākā vieta pilsētā. Cilvēki tiekot brīdināti uzmanīties no zemu lidojošām golfa bumbiņām.

Brauciens noslēdzās pilsētas centrā, kur devos atkal uz abatijas pusi, lai pārsēstos City Centre Tour. Šajā autobusā ar austiņām viss bija kārtībā, bet dzīva gida vietā diemžēl jāklausās ierakstītā versija. Ekskursijā bija iespēja iepazīties ar 18. gadsimta arhitektūru, kur lielu ieguldījumu veikuši tēvs un dēls ar vienādu vārdu un uzvārdu John Wood. Lai viņu darba pētniekiem sarežģītu dzīvi, tēvs izvēlējās dēlu nosaukt savā vārdā, bet dēls, savukārt, vēlāk devās tēva pēdās un nodarbojās ar arhitektūru. Tēvs gan esot strādājis galvenokārt tikai ar fasādēm, ēku sētas pusi atstājot citu ziņā, tāpēc vietumis ļoti labi varēja redzēt, cik spoža bija ēkas fasāde, bet cik prasta bija tās sētas puse. Tēvs un dēls radījuši virkni no šīs pilsētas ievērojamākajām celtnēm.

Bath gan lielākā daļa ēku izskatās ļoti iespaidīgi – celtas no akmens un rotātas ar dažādiem arhitektoniskiem elementiem. Audio gids arī uzsvēra šo īpatnību, ka daudzas ēkas ārēji izskatās daudz nozīmīgākas nekā tās ir patiesībā.

Savas Bath tūres noslēgumā veicu arī pastaigu pa nelielu parciņu, kas tiek dēvēts par Parade Gardens un atrodas pilsētas centrā upes krastā. Ieejas maksa „svešajiem” ir viena mārciņa, vietējie iedzīvotāji tiek ielaisti par brīvu. Šis parks daudzkārt ticis godalgots Lielbritānijas mērogā, tāpat atradu arī skulptūru, kas liecināja par šīs vietas panākumiem arī Eiropā. Parkā starp ziedu kompozīcijām un kokiem gan zālītē, gan uz soliņiem, gan atpūtas krēslos iekārtojušies tā apmeklētāji. Vislīksmākā ziedu kompozīcija bija divi sivēni, kas nodēvēti par „King Bladud’s Pigs”. No parka pavērās labs skats arī uz 18. gadsimtā celto Pulteney Bridge, kura priekšā upē izveidots neliels kritums, kur upes ūdenim pašļakstīties.

Pēc parciņa pārgājienus vairs nebiju plānojis, tāpēc soļoju tik atpakaļ uz dzelzceļa staciju. Pēc 15.00 jau biju atpakaļ Londonā un ceļā uz dzīvokli.

Svētdienu veltīju atpūtai. Lai gan modinātāju biju atslēdzis, tomēr daudz ilgāk par 8.00 pagulēt neiznāca. Diena saulaina, tomēr vienīgā pastaiga bija līdz Waitrose pēc augļiem. Sporta diena televīzijā – vieglatlētika, F-1 un atkal vieglatlētika. Vakarā nācās bēgt ārā no istabas, jo „X faktorā”, kas ir vietējais dziedošo talantu šovs, vispirms rādīja „labākās” uzstāšanās no dalībnieku atlases. Nu nesapratu, par ko daži konkursanti bija apvainojušies uz žūriju… Vēlāk gan parādījās arī ievērojami labāki potenciālie šova dalībnieki, kurus attiecīgi novērtēja arī žūrija un skatītāji, un arī es varēju atgriezties istabā.

Tāda nu bija kārtējā nedēļa. Nezinu, ka izdosies nosūtīt Jums devīto e-pastu, jo Anglijā 31. augusts ir brīvdiena, tāpēc, ja vien neatgadīsies kas ārkārtējs, esmu nolēmis Londonu uz 3 dienām pamest. Ja mājiņā meža vidū internets būs, tad vēstuli saņemsiet jau ierastajā laikā, bet, ja nē, tad tas noteikti būs pirmdienas, 31. augusta vakars. Ja nesaņemat arī tad, sāciet mani meklēt 🙂

Veiksmi Jums un uz sazināšanos! 🙂

BR, Indulis