14.janvāris. Rīga – Nairobi

Taksists nolemj negriezties apkārt un pārsimts metrus līdz Vienības gatvei veic atpakaļgaitā. Nez, vai tam ir kāda ietekme uz maksu par braucienu… Visu redzošā acs arī pamana šo gājienu, un taksists saņem zvanu no dispečera. Viņš tiek galā pats, un man nenākas liecināt, ka viss ir kārtībā un dodamies pareizajā virzienā – uz lidostu.

Ap 11.30 izkāpju lidostā. Ir vēl gana daudz laika līdz norunātajam tikšanās brīdim – 12.30, tāpēc varu lēnām apstaigāt lidostu, vispirms iegādājoties lētu ūdeni malārijas tabletes iedzeršanai, pēc tam – meklējot vietu, kur „noparkoties” pēc iespējas tuvāk reģistrācijai.

Ap 12.00, neilgi pēc tam, kad esmu ticis pie ikdienas malarones tabletes, ierodas Irīna un Andris. Pamazām ierodas arī pārējie piedzīvojuma dalībnieki, un 12.30 esam gatavi stāt rindā uz reģistrāciju. Meitenei, kas mūs reģistrē, patīk manas rokas bagāžas svars, toties somas augstums viņasprāt gan būtu jāsamazina… Hmm, nez, kā…

Pamazām izejam drošības kontroli. Tax free zonā tiek iepirkti veselības dzērieni. Dažs turpat tiek iztukšots, citi – iepakoti ceļam.

Labā noskaņojumā iekārtojamies Turkish Airlines lidmašīnas sēdekļos. Abi ar Jāni sēžam tuvu biznesa klasei. Pamanām grieķu vīru, kuru vēl dažas dienas atpakaļ satikām bankā. Nez, ko tas plāno darīt Stambulā… Viņa vārdu neviens no mums gan nespēj atsaukt atmiņā.

Nelielajos ekrānos, kas ik pēc noteikta attāluma izvietoti pie lidmašīnas salona griestiem, rāda multeni par pūcēm jeb Legend of the Guardians: The Owls of Ga’Hoole. Tie, kam ir interese, var izmantot apkalpes meiteņu izsniegtās austiņas un skatīties kino.

Stjuartes piedāvā avīzes. Palūdzu kādu avīzi angļu valodā. Atšķiru stjuartes izsniegto izdevumu un samulstu – burti ļoti pazīstami, bet tas, kā tie sarindoti… Sniedzu atpakaļ jaunāko turku preses izdevumu un mēģinu tikt pie kaut kā angliski. Stjuarte smaida un piešķir prasīto eksemplāru. Pa ceļam būs, ko palasīt.

Pusdienās (lasis ar kartupeļu salātiem, amerikāņu siera kūka un pēc izvēles liellopa gaļa vai kebabs ar baby chicken) esmu jau piestrādājis pie dikcijas un uzreiz saņemu to, ko vēlējos. Liellopa gaļa izrādās 2 kotletes, bet garšo labi.

Ļoti labi dzirdamas mūsu ceļojuma biedru balsis. Tie sasēduši tālāk salonā un, spriežot pēc balsīm, labi pavada laiku. Neilgi pirms nolaišanās Stambulā Jānis izlemj nosnausties.

Nolaižamies Stambulā. Sākotnējo rāvienu no vietām pārtrauc stjuartes, jo lidmašīna vēl neesot novietota tur, kur tai jābūt. Drīz gan tiekam ārā no lidmašīnas un varam steigt uz nākamo reisu, kam jānogādā mūs Nairobi. Sapulcējamies pie izejas un visi kopā dodamies uz tranzīta zonu.

No pirmā galdiņa, pie kura piestājam, mūs pieklājīgi nosūta pie Turkish Airlines, kur jau izveidojusies gara rinda. Sākotnēji visi godīgi stāvam rindā. Uldis izmanto iespēju un ķeras pie pasākuma dalībnieku foto portretu radīšanas.

Andrim izdodas vienoties ar turkiem par grupas reģistrāciju, tiek savāktas visas pases, un Andris un Jānis organizē „iečekošanos”. Daži biedri izmanto iespēju apmeklēt „zaļo” pieturu. Saņēmuši biļetes dodamies uz vārtiem. Grupa ātri pārvēršas retā virtenē, kas aizvijas cauri Stambulas lidostai. Sekoju pirmajiem.

Kad nonākam pie reģistrācijas uz Nairobi, iekāpšana vēl nav sākusies. Tiek likvidēti ūdens krājumi, kas atvesti no Rīgas, jo tik daudz šķidruma ienest lidmašīnā nav atļauts.

Iekāpšana notiek ātri, lidmašīnā ir diezgan karsts, šķiet, lai sagatavotu mūs Āfrikas karstumam. Sēžu kopā ar Līgu un Uldi. Pārējie grupas dalībnieki arī ir tepat vien apkārt. Uldis iedarbina diktofonu un sāk intervijas.

Pa lodziņu vērojam, kā tiek iekrauta mūsu bagāža. Tātad uztraukumam nav pamata, un Kenijā nokļūsim kopā ar to.

Priekšējā sēdeklī brēkā mazs bērnelis. Uldis skaidrā latviešu valodā mēģina noskaidrot, kas noticis. Bērnelis apklust…

Lasāmvielas topā padomi aklimatizācijai kalnos. Visu 3 lappušu izlasīšana gan galu galā Līgai prasa vairākas stundas, jo apkārtējās norises, protams, arī prasa savu devu uzmanības. Uldis izmēģina komplimentu izteikšanu stjuartēm. Vēsās turcietes gan vēl nav gatavas karsto latviešu jūtu izpausmēm…

Saņemam aizrādījumu, kas līdzpaņemto alkoholu lietot aizliegts. Metāla krūzīte ar atbilstošu saturu un Ulda šarms tiek novērtēti ar tekstu „Russian”. Tad nu abi ar Līgu uzņemamies grūto misiju krūzīti un tās saturu darīt stjuartēm neredzamu. Uldi paslēpt gan ir grūtāk…

Pavadām laiku intelektuālās sarunās. Populārākais apzīmējums ir „resnā dirsa” – universāli pielietojams, der gan sarunās ceļojuma laikā, gan ar kolēģiem darbā, gan citās dzīves situācijās. Uldis nolasa lekciju par tēmu „Travel partneri un to savstarpējo attiecību pamatprincipi”. Vienojamies par spēles noteikumiem. Tā kā 2 nedēļu laikā visticamāk būs kādi asumi, ja tas, kurš kādu aizskāris, pagūst atvainoties, tad uz to dusmoties nedrīkst.

Aiz lidmašīnas loga melna tumsa. Tikai reizēm pavīd lielāku vai mazāku pilsētu gaismas. Turpinām pavadīt laiku sarunās. Daži pamanās iemigt.

Ēdina ar vistu vai lasi. Uldis izvēlas lasi, es un Līga – vistu. Papildus humuss ar aso tomātu pastu un riekstu krēms.

Jānis ik pa brīdim norāda kādu būtisku faktu, ko man vajadzētu piefiksēt. Ceru, ka viņš tā nedarīs visas turpmākās nedēļas, jo tad man vajadzēs ieviest atsevišķu nodaļu, veltītu Jāņa novērojumiem. Fakti, protams, svarīgi – drošības jostu lampiņu degšana zonā, kurā nav turbulences, un Ulda aktivitātes.

Aiz loga tikai mēness un lidmašīnas spārna gals. Mēness šeit ir apgāzies un paslējis savus ragus uz augšu. Ekrānos rāda vispirms Wall Street ar Maiklu Duglasu, pēc tam – atkal pūces. Stjuartes izdala sulu/ūdeni un maizītes/kūkas. Pēc sešarpus stundu un 4894 km lidojuma esam virs Nairobi.