16.janvāris. Aruša – Natrona ezers

Ceļamies 7.00, lai paēstu brokastis un dotos uz Natrona ezeru. Pusnaktī paredzēts kāpiens vulkānā.

Kad 7.30 esmu lejā, priekšā jau ir bariņš brokastotāju – Andris, Irīna, Līga, Natālija, Guntars un Uldis. Pēc mirkļa parādās arī Gints un Antra. Jānis nolēmis pagulēt līdz 8.00, tomēr pabrīdinu, ka daudzi jau brokasto.

Brokastīs ola ar desu un pupiņām, tēja/kafija un ļoti garšīgs ananāss. Beidzot iespēja ēst īstus augļus nevis tos, kas, vākti vēl īsti negatavi, nogulst Latvijas veikalu plauktos ar piebildi „2. šķira”.

Ir ieradušies 3 džipi. Vienā vieta septiņiem, divos – pieciem pasažieriem. Mūs pavadīs vesela vietējo brigāde ar 3 šoferiem un 2 pavāriem.

Ap 10.00 startējam no viesnīcas. Ceļš sākotnēji vijas pa asfaltu. Pirmās ieraudzītās žirafes nozīmē, ka stājam malā, lai fotografētu. Vēlāk pievienojam tām arī zebras un antilopes.

Pavadoņi ieved mūs obligātajā tūristu objektā – veikalā netālu no Arušas. Milzums vietējo mākslas darbu – dažādas figūriņas un pat koka skulptūras 2m un lielākā augstumā. Vēl, protams, krekliņi, lakati, cepures, grāmatas, diski u.c. preces. Vienā veikala stūrī rotaslietas pat par 10 000 USD. Par vienkāršu Tanzānijas karti būtu jāšķiras no 15 USD. Andris neizvēlas atbalstīt vietējo ekonomiku, savukārt Andis gan tiek pie kartogrāfiskā ceļveža.

Braucam garām ciemam, kurā dzīvo vīrs ar 30 sievām un 80 bērniem. Acīmredzot gana turīgs, lai ko tādu atļautos.

Kādā brīdī gandrīz saduramies ar govi, kas nolēmusi šķērsot ceļu. Kazas un aitas šajā ziņā ir gudrākas un bēg, kad tuvojas mašīna.

Brauciens no asfalta pāriet zemes ceļos. Ainava putekļaina, apkārt plešas tīrelis ar nelieliem kokiem, un ik pa brīdim pa to aizceļo kāds putekļu stabs. Apkārt redzami kalni, kas vietām noauguši ar kaktusiem līdzīgiem augiem. Braucam garām arī banānu un kafijas plantācijām. Kāda masaju sieviete banānus izmantojusi galvassegas vietā un ceļa malā māj garāmbraucējiem.

Iebraucot atsevišķu pašvaldību teritorijās, ne tikai jāveic apmaksa, bet jāiztur arī vietējo tirgotāju uzbrukumi.

Kādā „zaļajā” pieturā virkne vietējo piedāvā dažādus karekļus un T-kreklus. Atkaujamies līdz daži sāk iepirkties. Līga tiek pie diviem karekļiem par 5000 vietējo naudiņu. Tā kā es esmu noraidošs, man jau tiek izteikts piedāvājums – 3 karekļi par 5000, bet joprojām atsakos.

Ik pa brīdim piestājam kādās gleznainākā vietā. Tā top gan fotosesijas pie baobaba, gan kādas upes ielejas. Arī pusdienas ēdam klajā laukā no mums katram iedalītajām kastītēm, vērojot putekļu stabus un vērtējot, vai kāds no tiem pievienosies mums uz pusdienām.

Pie iebrauktuves parka teritorijā neilgojamies izkāpt, tomēr karstums mašīnā ir neizturams, tāpēc dodamies ārā. Līga izlemj pacienāt bērneļus ar Laimas konfektēm. Atvērusi maisiņu ar cienastu, gaida, ka katrs paņems pa vienai. Tā vietā viņa tiek gandrīz apgāzta, un kāds bērnelis ar abām rokām izrauj veselu lērumu konfekšu. Vēlāk gan pieaugušo pārraudzībā tās tiek godīgi sadalītas.

Tuvojoties mūsu galamērķim – vulkānam un Natrona ezeram, apkārt pamazām kļūst zaļāks. Zebras arī vairs nešķiet tik interesantas, lai to dēļ apturētu mašīnu. Kāds zebru bars netālu no vulkāna gan piesaista uzmanību, jo ir ļoti tuvu. Ieraudzījušas mūs, tās gan metas bēgt, un fotografējamies tikai ar kalnu fonā.

Ļoti reti, bet pamanāmies šķērsot arī dažas nelielas upes.

Neliela nesaprašanās rodas mūsu šoferu starpā. Mūsu džipa vadītājs, šķiet, zina pareizo ceļu, tomēr viņam nākas sekot citam mūsu delegācijas auto, kas ir jau iebraucis nepareizā kempingā. Pagūstam tieši laikā, jo nupat jau tiktu krautas lejā mūsu kolēģu somas. Griežam auto apkārt un dodamies tālāk. Pareizajā naktsmītnes vietā tiek izkrautas lielās somas, un mēs varam doties uz Natrona ezeru.

Ezers mainās atbilstoši sezonai, un šajā sezonā, kas izrādās ir „vieglā” lietus sezonas noslēgums, ir atkāpies, tāpēc vietām brienam pa dubļiem. Flamingi ir bailīgi un, mums pietuvojoties, bēg.

Pie Natrona ezera

Kad dodamies atpakaļ pie auto, masaji ir izveidojuši tirgotāju loku, kas sagaida mūs ar dziesmām un saucieniem. Daži no mums tikai pieklājības pēc ieiet lokā apskatīt preci, citi kaut ko arī iepērk. Masaji gan neatkāpjas līdz pat mašīnām.

Kempingā teltis jau ir uzceltas. Paēdam vakariņas un gatavojamies doties pie miera, lai celtos 23.00 un 0.00 startētu uz vulkānu.

Tā kā teltī ir pārāk karsts (31.5 grādi), tad kādu stundu man aizmigt neizdodas. Apkārt reizēm sīc pa kādam lidonim, kura lidojumu cenšos pārtraukt ar ašu rokas kustību. Jānim, šķiet, ir tieši tāpat, arī pārējās teltīs ik pa brīdim dzirdama rosība. Tā kā aizmigt nevaru, ap 22.20 ceļos, ģērbjos un dodos ārā no telts. Pagūstu nobiedēt Līgu, kurai šķiet, ka kāds gatavojas aiznest viņas somu. Mana vienīgā kompānija ārpusē ir govs, kas atgūlusies zālītē. Lai nepiesaistītu uzmanību, pieres lampiņu izslēdzu un vēroju zvaigžņotās debesis.