20.janvāris. Machame vārti – Machame nometne

Modinātājs skan 6.00 no rīta. Šodien dodamies uz mūsu brauciena galveno mērķi – Āfrikas augstāko virsotni Kilimandžaro (5895m). Kalnā dosimies pa Machame maršrutu (dēvēts arī par viskija maršrutu). Andris to dēvē par grūtu, bet skaistu.

Pie viesnīcas piebrauc autobuss, ar kuru dosimies uz Kili. Pamazām nesam ārā somas, lai tās varētu sakraut uz busa jumta. Tāpat izmantojam iespēju pēdējo reizi tuvāko dienu laikā ieiet dušās, kā arī uzlādēt visas lādējamās ierīces.

Kad ir ieradies arī otrs autobuss, kurā ir mūsu nesēji, pārtika un nometnes aprīkojums, varam doties ceļā.

Diena ir silta un saulaina. Kilimandžaro jau pa gabalu sveicina mūs visā savā krāšņumā. Tveram savus fotoaparātus un pa busa logiem iemūžinām šos skatus.

Izbraucam cauri Machame pilsētiņai un ierodamies pie Machame vārtiem (1490m), kur jau redzami arī citi kāpt gribētāji. Pie pašiem vārtiem vietējie zeļļi tirgo kartes, lakatiņus un karogus (redzami ASV un Kanādas karogi). Parka teritorijā tie gan netiek ielaisti, tāpēc visi pirkt gribētāji darījumus veic pie vārtiem.

Pie kāpšanas gan vēl tik ātri netiekam. Vispirms ir jāpiereģistrējas, ko Andris paveic centralizēti saskaņā ar sarakstu. Tāpat tiek izkrautas un svērtas mūsu mantas. Nesēji neilgojas pārvietot vairāk par 18 kg. Uz mūsu 17 cilvēku delegāciju ir kādi 45 vietējie pavadoņi – gidi, pavāri, nesēji. Gatavojamies kāpienam. Vēl pēdējās individuālās un kopbildes. Saņemam arī pusdienu kastītes un ūdeni. Noskaidrojas, ka tiešām esmu jaunākais mūsu grupā, par ko, protams, neskumstu.

Beidzot varam doties ceļā. Ap 12.00 sākam. Mugurā tikai garās bikses un plāns termo krekls. Kājās botas, jo zābaki šeit vēl nav liekami lietā. Tā kā Līga ir daudz pieredzējušāka kāpēja par mani un gatavojas kāpt lēnām, lai labāk aklimatizētos, pievienojos viņai. Kopā ar mums arī Natālija.

Pirmās dienas kāpiens uz Machame nometni (2980m) ved cauri tropu lietus mežiem. Vērā ņemamus zvērus gan nemanām, toties mums ir iespēja iemūžināt tropu dabu. Natālija sevišķi aizraujas ar dažādu ziedu fotografēšanu.

Kāpiens nav stāvs, tomēr ir gana garš (aptuveni 18km). Pusceļā ieturam pusdienas, kurās šoreiz vista, ola, cepumi, sula, banāns un biskvīts.

Pēc aptuveni 5 stundu gājiena iznirstam no lietus meža un sasniedzam Machame nometni. Tajā daļu no mums jau sagaida uzceltas teltis un mūsu lielās somas. Kamēr apgūstam nometni, tiek atnestas arī pārējās somas un uzceltas trūkstošās teltis.

Nometnē ir pieejamas arī labierīcības koka mājiņās. Dažām no tām durvis ir vietā, citām, ja vien ir vēlme saglabāt privātumu, tās jāieceļ.

Nonākuši nometnē veicam kāju stiepšanas vingrinājumus, lai tās būtu spēkpilnas arī rīt. Roku mazgāšanai ūdens tiek piegādāts nelielās, sarkanās plastmasas bļodās.

Vakariņojam lielā teltī, kurā gan mūsu 17 cilvēku delegācijai ir visai saspiesti. Ēdam ķirbju zupu, kā arī vārītus kartupeļus ar zivi.

Aizejam aprunāties ar puisi, kas strādā pie reģistrācijas. Izrādās, ka, ieskaitot mūs, šodien Machame maršrutā ir devies 91 kāpējs, no kuriem 39 ir sievietes. Jaunākais kāpējs ir 20 gadīgs dienvidkorejietis, savukārt vecākais – mūsu pašu Rafaels, kuram jau 70 gadu. Mēģinām izdibināt, cik vidēji dienā ir kāpēji, kas mēģina iekarot Kili. Neko precīzu uzzināt neizdodas, tomēr saprotam, ka 91 varētu būt zem vidējā rādītāja. Dodamies gulēt, lai rīt jauniem spēkiem turpinātu ceļu. Pusastoņos būs brokastis, un pēc tām jābūt kaujas gatavībā.