22.janvāris. Shira nometne – Barranco nometne

Atkal mostamies ap 7.00. šodien galamērķis ir Barranco nometne (3950m), pa ceļam uz kuru uzkāpsim Lava Tower (4630m), kas noderēs aklimatizācijai.

Rīts ir vēss. Ūdeni, kas vakar palicis roku mazgāšanas bļodās, nu var pasniegt gabaliņos. Rīts ir atausis skaidrs, un Kilimandžaro ledāji atkal atmirdz uzlecošās saules gaismā.

Pirms 9.00 dodamies ceļā. Šoreiz kājās jau trekinga zābaki, jo pasākums kļūst arvien nopietnāks. Soļojam Lava Tower virzienā. Aigars aiztrauc pa priekšu un nozūd.

Kāpiens Lava Tower aizrit miglā. Pašā augstākajā virsotnē, kas miglā tikko samanāma slejas virs mums, nekāpjam drošības dēļ. Arī jau sasniegtais augstums aklimatizācijai derēs. Saņemam gidu lekciju par to, ka esam viena komanda un mums jāturas kopā. Tas, protams, par godu Aigara solo gājienam. Līga B. priecājas, kā divas Kilimandžaro peles trenkā viena otru.

Galva mazliet dulla, laikam jūtamas pirmās augstuma pazīmes. Seko diezgan stāvs kāpiens lejup. Lai pasākumu padarītu vēl interesantāku, sāk līt viegls lietus.

Pilnā sastāvā sveiki un veseli nokļūstam Barranco nometnē, nosoļoti aptuveni 15 km. To atzīmējot, mūsu pavadošais personāls sagaida mūs ar dziesmām un dejām. Galva no kāpšanas sākusi sāpēt. Nelīdz arī neliela snauda. Kad Jānis aizsauc vakariņās, apetīte ir kaut kur zudusi. Ieēdu bļodiņu zupas, gabalu ananāsa un pāris kartupeļu. Neskatoties uz Līgas mudinājumiem, ka kalnos cītīgi jāēd, vairāk nevaru sevī iedabūt. Pa virsu vēl tēja. Sēžot pie galda, galva pamazām sāk atgūties, tāpēc nekādas tabletes nedzeru, un pēc vakariņām man izdodas arī veiksmīgi iemigt.