23.janvāris. Barranco nometne – Barafu nometne

Atkal ierastā agrā celšanās, lai brokastotu. Šodien jāsasniedz Barafu nometne (4550m) – pēdējā mūsu ceļā uz virsotni. Mana apetīte ir labi izgulējusies un atgriezusies, arī galva vairs nesāp.

Rīts ataust ierasti skaidrs. Jau tik tuvu ir Kilimandžaro virsotnes sniegi. Saule gan pavēlu apspīd nometni, jo esam Barranco sienas pakājē.

Ap 9.00 dodamies ceļā, nūjas piestiprinātas somām, jo pirmais šķērslis, kas jāpārvar ir 200m augstā Barranco siena. Te jau nepieciešami kāpšanas elementi un roku stiprība, tomēr tiekam galā arī ar šo ceļa posmu. Ja jau nesēji to var paveikt ar lielajām somām…

Sasnieguši sienas augšu, viegli iekožam, sagatavojam nūjas un dodamies lejup Karranga ielejas virzienā. Šodien maršruts ved te augšup, te lejup. Karranga upes ieleja ir pēdējā vieta līdz virsotnei, kur ir iespējams papildināt ūdens krājumus. Barafu nometnē ūdens vairs nebūs, tāpēc ik pa brīdim manām nesējus, kas ar lielākiem un mazākiem traukiem dodas pēc ūdens.

Starpfinišs ir Karranga nometnē, kur tiekam pie siltām pusdienām, kā arī piepildām visas pudeles ar ūdeni.

Kad pavāri sāk dalīt ūdeni, mazliet nervoza kļūst Līga, kura viena no pirmajām ir iedevusi pudeli uzpildei, bet nav to saņēmusi. Apstāklis, ka vairāk ūdens nebūs pieejams, protams, ietekmē šo noskaņojumu. Andris izpalīdz ar vienu no savām pudelēm, lai Līgai nebūtu jāgaida, kamēr tiks uzvārīta jauna ūdens porcija.

Pēc pusdienām dodamies augšup uz Barafu nometni. Ceļš gan joprojām ved gan augšup, gan lejup.

Kā jau ierasts, pusdienlaikā un pēcpusdienā mūs pavada mākoņi. Ceļš te parādās, te pazūd. Nesēji un citi kāpēji kā spoki iznirst no miglas, lai vēlāk atkal tajā nozustu.

Kādā brīdī, kad mākoņi izklīst, ieraugām augšupceļu uz Barafu. Diezgan stāvs kāpiens noslēdzas klinšainā nometnē, kurā paiet vēl laiciņš akmens labirintos, kamēr atrodam savas teltis. Aptuveni 13 kilometru pārgājiens no Barranco līdz Barafu veiksmīgi noslēdzies.

Barafu nometne ir „visekstrēmākā” no līdz šim redzētajām. Teltis tiek celtas uz klinšainas nogāzes brīvās vietās, kur nu tās izdodas atrast starp lielākiem un mazākiem akmens bluķiem. Tuvākā tualete ir viegla kāpiena attālumā. Šeit pārvietojoties, vēlams nezaudēt modrību, jo neuzmanības rezultātā traumas gūt ir ļoti viegli. Iekārtojamies nometnē, izstaipām muskuļus pēc kāpiena un gatavojamies vakariņām. Pieres lampiņām tiek veikta bateriju nomaiņa. Mobilais telefons jau kādu laiku ir pilnībā izlādējies. Pēc vakariņošanas dodamies pie miera, jo jau 23.00 būs jāceļas, lai dotos uz virsotni.