30.janvāris. Daressalama – Stambula

Tā kā viesnīcas istabiņas nav gluži nevainojamas, Ligita, Guntars un Rafaels vakaru ir pavadījuši viesnīcas vestibilā pie televizora.

Busiņi ir ļoti precīzi, un varam doties uz lidostu. Busiņi cenšas neatpalikt viens no otra pilsētas ielās. Arī sarkanā gaisma luksoforā reizēm nav šķērslis traukt tālāk.

Lidostā ir pāris stundas laika iepirkumiem. Vienā no veikaliem jautāju, vai nav iegādājama Kilimandžaro karte, uz ko pārdevējs atbild, ka tā esot ļoti reta un tādas viņiem neesot. Mirkli vēlāk ieraugu Irīnu un Andri cilājam tieši tādu karti, un man ir iespēja ne tikai to iegādāties, bet arī iepazīstināt veikala pārdevēju ar preču sortimentu gadījumam, ja vēl kādam būs līdzīga interese, kā man.

Lidojam ar palielu Turkish Airlines lidmašīnu. Vietas tajā varētu būt tuvu pie 300 pasažieriem. Tehnoloģijas rūpējas par palikšanu nomodā, Katrai sēdvietai ir skārienjutīgs ekrāns, kurā var pārslēgt gan informāciju par lidojumu, gan filmas un mūziku.

Pirmā nolaišanās ir aptuveni pēc vienas stundas Nairobi, tad sešu stundu lidojums līdz Stambulai. Lielāko ceļa daļu pavadu, klausoties mūziku, tomēr brīžiem, jo sevišķi, kad mēģinu lasīt ziņas, gadās arī iemigt.

Stambula mūs sagaida ar +6 grādu vēsumu. Vispirms lidostā reģistrējam lielās somas ceļam uz Rīgu, tad braucam uz viesnīcu. Iekārtojamies viesnīcā Grand Hotel un dodamies pastaigā pa pilsētu. Ar taksometriem nokļūstam līdz centram, tad tālāk soļojam kājām.

Ātri tiek apskatītas pāris mošejas, tad soļojam uz tirgus rajonu. Pašā tirgū zem jumta valda īsta krāsu un smaržu jūra – garšvielas, rieksti, saldumi, trauki, lakati. Ārpusē tirgo (visticamāk viltotus) Viagra, Cialis un vēl n-tos līdzekļus zināmu problēmu risināšanai. Nav ne jausmas, kas ir šo tirgotāju mērķauditorija, bet gan jau atrodas pircēji…

Stambulā

Grūtākais uzdevums, ar kuru sastopamies brauciena laikā, izrādās vakariņošanas vietas atrašana Stambulā. Restorānu daļa atzīst par pārāk svinīgu, ātrā ēdināšana izrādās pārāk prasta. Aukstums ievieš korekcijas lēmuma pieņemšanas ātrumā, un drīz Andris ir atradis kādu kebabnīcu.

Pasūtām gan plati, kas paredzēta pieciem cilvēkiem, gan dažādas individuālas porcijas. Vakariņas ir garšīgas, un noslēgumā visi ir apmierināti. Varam ķert takšus un atgriezties viesnīcā. Vakarā guļu savā gultā un rakstu piezīmes. Fonā ieslēgts vietējais mūzikas kanāls. Pamostos pirms trijiem naktī gultā ar visām drēbēm un pie joprojām ieslēgta televizora. Vairākas pēdējās rindkopas manis rakstītajā pat es nevaru atšifrēt, bet šķiet, ka esmu sācis atkārtot kaut ko no iepriekš rakstītā… 🙂 Nomazgājos un atkal dodos gulēt.