13.februāris. Camp 3 (5500m) – Camp Colera (5950m) – Camp 3 (5500m)

Vējains, bet saulains ataust rīts dienai, kad mums daļu mantu jānes uz pēdējo nometni. Kad izlienu no telts, vējš iemet man sejā sniegu no kalna.

Tradicionāli brokastojam un dzeram tēju. Vējā gan ūdens vārās daudz lēnāk. Rinalds pacienā ar sauju riekstu. Jāsaka, ka Travellunch garša jau sāk šķebināt. Guntars secina, ka nakts aukstums nobeidzis viņa fotoaparāta akumulatoru.

Jau ierastajā laikā ap 11.00 esam gatavi doties ceļā uz aptuveni 420m augstāk esošo Camp Colera, no kuras būs mēģinājums nokļūt Akonkagvas virsotnē. Jūtu, ka kājas celt šodien pavisam smagi, un pamazām gaist pēdējie spēki. Ejam ļoti lēnām. Andris jau piedāvā panākt pretī, kad būs nogādājis nometnē savas somas saturu.

Vējš ar spējām brāzmām ik pa brīdim mēģina nopūst mūs no kalna. Ap 5800m augstumu mani spēki ir beigušies pavisam. Drīz jau arī parādās Andris. Viņa somā tiek pārcelti mani dubultie zābaki, dzelkšņi, bahilas, pārtika un gāzes baloni, savukārt es sāku savu ceļu lejup uz Camp 3. Vai ar to mans mēģinājums sasniegt Akonkagvas virsotni būtu beidzies? Iespējams. Tuvākajās dienās to zināsim pavisam droši.

Lai vai kādu spēku dzītam, rīt man ir jāsasniedz Camp Colera nometni, lai neatkarīgi no tā, vai pats mēģināšu iet uz virsotni, lejup no kalna dotos kopā ar visu komandu. Sekojot taciņai, Camp 3 sasniedzu diezgan ātri, iedzeru tēju un atlaižos teltī atgūt spēkus. Pēc kāda laika Camp 3 sasniedz arī pārējā komanda. Andris pacienā ar pāris krūzēm gardas citronu tējas. Tagad tik jāgaida rītdiena, lai saprastu, kā man nokļūt Camp Colera.