14.februāris. Camp 3 (5500m) – Camp Colera (5950m)

Šodien pārceļamies uz šturmēšanas nometni. Laiciņš pagaidām labs, bet vējains. Brokastis gatavojam teltīs, Guntars un Rinalds pievienojas man un Jānim. Telts ir gana augsta, tā kā, ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus, varam karsēt ūdeni.

Andris paņem manu un Jāņa telti, tā kā iepriekš mums abiem ir bijušas problēmas ar enerģiju. Soļojam augšup. Vakar man neizdevās sasniegt Colera, bet ir skaidrs, ka šodien man tas tā vai citādi ir jāizdara. Abi ar Jāni jau ierasti noslēdzam gājienu. Vakar bijām aizgājuši pa savu taku, šodien sekojam lielākās kāpēju daļas pēdās. Kāpiens līdzīgi kā vakar ir ļoti smags, bet viegli nav nevienam. Andris atkal piedāvā pēc tam, kad būs sasniedzis nometni, atnākt pretī pēc manas somas.

Kamēr virzāmies augšup, sāk snigt. Esam jau sasnieguši Klilimandžaro augstumu (Jāņa altimetrs rāda 5895m), kad Andris atnāk mums pretī. Ar katru nākamo soli atrodos augstumā, kādā iepriekš savā dzīvē neesmu bijis. Arī somas noņemšana lielu enerģijas devu nedod, un ir sajūta, ka virsotnē kāpējs nebūšu.

Sasniedzam nometni, kur viena telts jau uzcelta un top otra. Abi ar Jāni ķeramies pie savas telts būves. Armands nodemonstrē, ar kādu sparu teltī jāiemet soma, iemezdams mūsu teltī manējo pirms vējš pamanījies telti pacelt gaisā. Mirkli iepriekš gan viņš ar šādu gājienu ir izplēsis caurumu savā un Andra teltī.

Laiks ir auksts un nemīlīgs, tāpēc vakariņas top teltīs. Mūsu bariņam pievienojas arī Andris. Ūdens Camp Colera nav, tāpēc vācam un kausējam sniegu. Manas sajūtas jau ir pavisam skaidras un Andrim saku, ka rīt augstāk nekāpšu. Arī Armands novērtē mani un secina, ka ir parādījusies tūska, tātad vai nu nedzeru Andra dotās Diamox tabletes, vai par maz dzeru. Pareizs ir pēdējais atbilžu variants. Iemiegu, apzinoties, ka rīt kāpiens vedīs lejup.