16.februāris. Plaza de Mulas (4260m)

No rīta pieceļamies, pabrokastojam un joprojām nesekmīgi mēģinām nodibināt sakarus ar biedriem. Nolemjam palūkoties, kas rakstīts „Virsotnes” mājas lapā. Redzam, ka Armands sasniedzis virsotni, Andris palīdzējis nokļūt lejā Rinaldam. Rācijā gan joprojām klusums.

Turpinām savu zolītes turnīru un nolemjam, ka gadījumā, ja līdz 13.15 ziņu nebūs, dosimies pie reindžeriem pēc kādas informācijas. Pie reindžeriem doties gan nenākas, jo ap 13.00 nometnē parādās Andris, nedaudz vēlāk Rinalds un visbeidzot arī Armands. Visi trīs ir izslāpuši un noguruši. Armands iekārtojas komandas telts stūrī pagulēt.

Seko stāsti par pieredzēto ceļā uz virsotni, kur Rinalds braši soļojis Andrim pa priekšu, sarunājušies un apsprieduši citus kāpējus, bet te pēkšņi pārsimts metrus pirms virsotnes Rinalds sabrucis. Pats Rinalds saka, ka sākušas jukt krāsas, bijis grūti likt soli, un prāts, kas palicis skaidrs, ziņojis, ka nu ir ziepes. Andris nav piekritis Rinaldu atstāt, nav atradis arī nevienu, kam biedru uzticēt, tāpēc abi kāpuši lejup. Pa ceļam satikuši Armandu, kurš sapratis, ka ir vienīgais no mūsu delegācijas, kam vēl ir izredzes sasniegt virsotni, tāpēc cīnījies tik uz priekšu. Stāsti arī par citiem kāpējiem, kas augstuma ietekmē uzvedušies dīvaini.

Izrādās, ka šorīt Colera nometni nopostījusi vētra. Daudzi palikuši bez teltīm un citām mantām, arī abas mūsu teltis ir bojātas. Tie, kas bija paspējuši izraut mietiņus un piespiest teltis pie zemes ar akmeņiem, savas mājvietas nosargājuši. No Colera evakuēti visi – gan tie, kas bija vēl ceļā uz virsotni, gan tie, kas no tās atgriezušies.

Tā kā vakariņas tikai 19.00, nolemjam pusdienot kādā no nometnes „restorāniem”. Rinalds jau ir aiztraucis pēc savas picas, un viņu satiekam pa ceļam. Kādā no ēstuvēm apēdam pa diviem gardiem burgeriem un izdzeram pa divām bundžām alus. Andris tā kā nopietni, tā kā pa jokam ieminas, ka vēl jau mums ir dienas, lai mēģinātu sasniegt virsotni. Atsaucību gan tas negūst, šķiet, visi jau ir noguruši no kalna.

Pēc pusdienām turpinām zolītes turnīru, mums pievienojas arī Rinalds. Ierodas arī nesēji ar mūsu mantām, kas bija atstātas Colera nometnē. Andrim nākas diskutēt par samaksu, jo izrādās, ka mantu atstāts vairāk nekā paredzēts uz mūsu nesēju skaitu, bet tie, protams, visu godīgi nonesuši lejā. Diena aizrit bez steigas, īsi pēc 21.00 arī zolītes turnīrs noslēdzas. Rīt noslēdzošais pārgājiens lejup.