18.februāris. Mendoza

Naktī bieži ceļos, lai padzertos. Šķiet, esmu ticis pie nelielas temperatūras. Paēdu brokastis un atgriežos numuriņā. Ir plāns aiziet uz veikalu. Šodien arī būtu jāpagarina uzturēšanās viesnīcā, jo tā mums rezervēta tikai uz vienu nakti. Par to mēģinu sazināties ar Andri, bet pagaidām nesekmīgi. Īsi pirms 12.00 abi ar Rinaldu noformējam uzturēšanos uz vēl trīs naktīm un dodamies uz Carrefour veikalu. Kad esam veikalā, mūs sāk meklēt Andris un Jānis. Izrādās, pārējie nolēmuši doties ekskursijā uz San Rafaelu. Tā kā viesnīcas istabiņas rezervācijas atcelšana maksā dārgi, abi ar Rinaldu paliekam Mendozā.

Viesnīcā atkal sastopam arī Līgu un Nordu, kas paguvuši apbraukāt Argentīnu, tai skaitā gan no Argentīnas, gan Brazīlijas puses aplūkot iespaidīgo Iguasu ūdenskritumu

Aizejam līdz tūristu informācijas centram Tūrisma ministrijā, un Rinalds atlikušo dienu pavada cītīgi plānojot iespējamās aktivitātes. Dodamies arī pusdienās, bet mana pašsajūta nav laba, tāpēc ēdu tikai svaigus tomātus un frī kartupeļus, kamēr Rinalds tiek pie prāva steika gabala.

Samainām arī mazliet naudas. Ja iepriekš bankā mums ar Jāni deva aptuveni piecus peso par vienu ASV dolāru, tad tagad zinām, ka jāmeklē naudas mijēji, kas dežurē uz ielas, jo pie tiem var mainīt vienu ASV dolāru pret septiņiem peso. Aizejam uz vietu, kur Rinalds iepriekš manījis šos darboņus, un, jā, viens vīrs piedāvā mums mainīt naudu. Kad piekrītam, viņš ieved mūs kādā tirdzniecības ēkā, pa mazām kāpnītēm otrajā stāvā, kur arī veicam darījumu. Pasākums visnotaļ interesants, viņu biznesa loģiku gan neuzzinu. Pēc pusdienām saprotu, ka visprātīgāk ir doties gulēt. Nez, kāpēc mūsu istabiņā nav zīmes „netraucēt”, tāpēc ik pa brīdim nākas atvairīt istabas uzkopējas. Vakarā visi dodas vakariņās, bet apetītes man nav, tāpēc šo pasākumu izlaižu. Pirms gulētiešanas uzpildu sevi ar devu Teraflu.