21.februāris. Mendoza

Vecums laikam neatlaidīgi tuvojas. Kad ar temperatūru ir tikts galā, parādījies iekaisums daudz cietušā deguna apvidū. 3.00 naktī pēc vietējā laika ar atbildīgo par Jāņa aptieciņu un savu ģimenes ārsti ar īsziņu palīdzību saskaņoju ārstēšanas kursu. Šodien nekādas aktivitātes neplānoju, izmetu tik dažus līkumus pa pilsētu.

Iepriecinu sevi ar vienas no Argentīnas vadošajām futbola komandām – River Plate – krekliņu. Pirmo reizi Mendozā izmantoju iespēju pagulēt pusdienas laiku. Vakarā atkal dodos uz Subway. Iepatikās komunicēt ar argentīnietēm, kas nerunā angliski 🙂 Šoreiz maizītes nokomplektēšana jau ir daudz raitāka kā vakar, lai gan pārdevēja cita.

Kad atgriežos viesnīcā, satieku pārējos biedrus, kas nupat atgriezušies no savas ekskursijas. Pēc maizītes likvidācijas kopā ar citiem dodos pastaigā pa pilsētu. Īstā rosība Mendozā ir vakarā. Ielas pārpilnas cilvēkiem, tāpat veikali un kafejnīcas. Meklējam iespēju notērēt vēl atlikušos peso. Jānis un Armands iepērk pastkartes. Pārdevējs gan paskaidro, ka pasts slēgts jau sešos, toties rīt būs vaļā jau astoņos.

Izstaigājam sporta preču veikalus. Beidzot uzduramies labi iekārtotam, palielam saldumu veikalam. Lūk, kur paliek mani pēdējie peso, un tiem līdzi izsprūk arī pa kādam dolāram. Cerams, ka končas veiksmīgi nokļūs līdz Rīgai. Kabatā vairs šķind tikai monētas 1,50 peso vērtībā. Atdalos no pārējās grupas un dodos uz viesnīcu. Somas gandrīz jau sakārtotas, tā kā jāveic tikai pēdējie darbi, tai skaitā konču iekārtošana. Rīt no rīta sāksim ceļu māju virzienā.