23.februāris. Santjago

Sākas vienīgā pilnā diena Čīles galvaspilsētā. Esmu jau pamodies, kad no nakts izklaidēm pārrodas Rinalds. Uzreiz gan gatavs doties tālāk, jo plāno pievienoties tiem, kas dosies uz okeānu. Nokāpjam lejā pagalmā, kur jau sēž Armands un Jānis. Drīz mums pievienojas arī pārējie. Pieci biedri dodas meklēt auto nomu, lai brauktu uz okeānu, Līga un Nords dodas pastaigā divatā, es nolemju pilsētu iepazīt vienatnē.

Apeju apkārt kvartālam un kādā puslīdz pieklājīga skata viesnīcā palūdzu karti. Administrators to laipni iedod un palīdz arī atzīmēt mūsu atrašanās vietu. Atgriežos apartamentos izpētīt karti. Meklēju tūristu info centru, bet tad kļūst skaidrs, ka viesnīcas administrators palīdzējis man vairāk nekā plānots – iedevis vietējā „hop on – hop off” busa maršruta karti. Atrodu kartē tuvāko info centru, konstatēju, ka pirmais buss atiet pulksten 9.30 un izsoļoju pilsētas ielās.

Virzienu atrodu pareizi, mazliet laika paiet, kamēr atrodu, kur pie lielā tirgus ir paslēpies info centrs. Puisis, ko sastopu, labi runā angliski, izstāsta par maršrutu, noformē man biļeti un tirgū parāda, kur varu tikt pie kā dzerama. Man par patīkamu pārsteigumu arī tirgus pārdevējs labi runā angliski. Noskaidroju, ka maksāt varu ar dolāriem, bet izdod man, protams, nedaudz vietējo naudiņu. Paņemu pudeli ūdens un dodos gaidīt busu, kas pēc brīža arī ir klāt. Atšķirībā no Mendozas šajā busā ir audio gids, kas runā divās valodās – angļu un spāņu.

Brauciena kopējas ilgums ir aptuveni divas stundas, var izkāpt, kur vēlas, un tālāk doties ar citu busu (tie kursē ik pēc pusstundas). Maršruts iekļauj tikai Santjago skaisto pusi – vēsturiskās vietas un celtnes, jaunākos biroju rajonus, ekskluzīvākos dzīvojamos kvartālus, dārgāko iepirkšanās ielu (Armani, Louis Vuitton un tamlīdzīgi), lielāko tirdzniecības centru Čīlē. Braucam garām bijušajai stacijas ēkai, kuru dzelzceļš reiz savienojis ar Mendozu Argentīnā un kuras arhitekts iedvesmu guvis Eifeļa darbos. Redzu arī valdības ēku rajonu, kā arī Sanhetenu – rajonu, kurā slejas Santjago debesskrāpji, lielākais no kuriem vēl tikai celtniecības procesā. Nobraucu gandrīz visu apli līdz izkāpju pie parka, lai nokļūtu St. Cristobal kalnā un paraudzītos uz Santjago no augšas.

Pie parka ieejas dežurē busiņi, kas bez maksas nogādā virsotnē. Tas man der, tāpēc kāpju tik iekšā, un jau pēc mirkļa busiņš ir pilns un var doties augšup. Kalns čum un mudž no riteņbraucējiem, ievērojami mazāk, bet arī daudz ir skrējēju un kājāmgājēju. Busiņš sirsnīgi cīnās ar kalnu, ik pa brīdim izvairoties no kāda gājēja, riteņbraucēja vai automašīnas. Augšā jau gaida bariņš cilvēku, kas vēlas doties lejup.

Līdz Jaunavas Marijas statujai, kas atrodas pašā kalna galā, gan vēl mazliet jāpakāpj, ko arī paveicu. Apskatu statuju un pilsētu un dodos lejup gaidīt busu. Tas neliek ilgi gaidīt un atšķirībā no kalna lejas vadītājs arī negaida, kad buss būs pilns. Diezgan tukšs tas dodas lejup.

Lejā gan nobraucam pa citu ceļu, un vēl labu līkumu mūs ved atpakaļ uz parka ieeju. Galu galā pasākums noslēdzas, un es dodos gaidīt lielo autobusu. Netālu ir ieeja Santjago zoodārzā, tomēr šoreiz no dzīvnieku apskates atturos.

Drīz jau esmu otrajā aplī ar busu, tomēr ilgi tajā neuzkavējos un kāpju ārā pie pakalna, kas ir netālu no mūsu apartamentiem.

Pakalns nav tik augsts kā St. Cristobal, tomēr arī dod iespēju paraudzīties uz Santjago. Pakalnā ir parks, kurā redzamas arī dažādas skulptūras. Uzkāpju līdz virsotnei un tad pamazām soļoju atpakaļ lejā.

Pie izejas mani notver vīrietis un sieviete, kas sāk stāstīt par augstākās izglītības sistēmu Čīlē, kur studentiem pašiem jāmaksā par mācībām, par to, kādi izglītības grādi ir katram no viņiem utt., lai es ziedotu kādu naudiņu studentu atbalstam. Cerot, ka mērķis ir patiess, piešķiru vīrietim desmit dolārus. Sieviete apvaicājas, vai arī viņa varētu ko tādu saņemt, bet atbildu, ka tā gan nebūs.

Tā kā brokastis esmu izlaidis, dodos atpakaļ uz ēstuvi, kas ir līdzās mūsu apartamentiem, un nomierinu izsalkumu ar Cēzara salātiem un picu. Viesmīle gan nerunā angliski, bet pasūtījuma pieņemšanai atrod savu kolēģi, kas var iztulkot. Pēcpusdienā vairs nekādas aktivitātes neplānoju, tāpēc jau 15.00 esmu atpakaļ savā istabiņā. Vēl tikai vakarā izeju apēst karstmaizi un izdzert pāris glāzes svaigi spiestas sulas. Netālu pie galdiņa sēž daiļa čīliete, kurai klāt līp visi vīriešu dzimuma viesmīļi. Tie, kas nestrādā, atrod iespēju apstāties un parunāt.