9.februāris. Plaza Argentina (4200m) – Camp 1 (5000m) – Plaza Argentina (4200m)

Līga pamostoties nejūtas labi. Skābekļa līmenis asinīs arī salīdzinoši zems. Tā kā man jebkurā gadījumā jāiet pie dakteres, Līga nolemj doties man līdzi.

Pēc brokastīm mēģinu atrast dakteri, jo starts plānots 10.00. Izrādās, ka viņa pieņem tikai no 10.00, bet, kad palūdzu, vai nav iespējams pārbaudi veikt ātrāk, viņa ceļas, tīra zobus un pieņem mani. Secinājums ir, ka jau izskatos labāk, bet, tā kā šovakar atgriezīsimies bāzes nometnē, viņa grib redzēt mani arī rīt no rīta. Līgai jāatrādās jau vakarā.

Pulksten 10.00 startējam uz Camp 1, lai nogādātu turp daļu mantu – gāzes balonus, pārtiku un lieko inventāru. Pacēlums aptuveni 800 metru. Rinalds, Guntars, Armands, Andris iet pa priekšu, sekojam mēs ar Jāni, gājienu pavisam lēnā tempā noslēdz Līga. Piedzīvojums tiešām sākas, jo kāpiens ir grūts. Pēdējie pārsimts metri jāveic pa brīžiem irdenu, brīžiem vaļīgiem akmeņiem klātu stāvu taku. Abi ar Jāni ejam lēni, ik pa brīdim atpūšoties un nomierinot pulsu. Mūs apsteidz dažas kāpēju grupas.

Laiciņš dienas pirmajā pusē ir ļoti labs – debesis zilas, saule spīd un kalni redzami visā to varenībā. Taciņa, šķiet, vietām kuru katru brīdi mainīsies, jo ledāji pamazām kūst, veidojot gan nelielus ezeriņus, gan kalnu strautiņus. Sasniedzam Camp 1, kur pārējie jau iestiprinās. Līga, šķiet, kāpienu vairs neturpina. Visu ceļu domāju par riekstiem, jo tā liekas barība, ko labprāt uzņemtu arī ar savu zudušo apetīti. Izrādās Rinaldam ir neliela rezerve, ar kuru tas pacienā arī mani. Vērīgie Čīles muitnieki riekstus šoreiz nav pamanījuši.

Saulīte paslēpjas mākoņos, un nolemjam doties lejup. Vispirms gan pārkraujam mantas lielajās transporta somās un ūdensizturīgos maisos, saliekam tos kaudzē un nostiprinām ar dažiem akmeņiem. Lejupceļš ir ātrāks, bet arī nav viegls, jo slīdošie un ripojošie akmeņi dara savu. Gājienu atkal noslēdzam mēs ar Jāni.

Komandas teltī mūs sagaida Līga, kura, šķiet, jau gatavojas ceļam atpakaļ uz Mendozu. Vēl gan tiek spriests par iespējām algot nesējus, kas palīdzētu Līgas mantas nogādāt augšup, tā atvieglojot viņai kāpienu. 18.30 Līgai ir daktera pārbaude.

Vakariņās tiekam pie zupas un picām. Sarosās arī mana apetīte, un tieku galā gan ar zupu, gan ar diviem picas gabaliem. Četru sieru picu Armands novērtē, izspļaujot to atkritumu maisā, un citi īpaši interesi par to vairs neizrāda.

Līgu daktere sūta atpakaļ uz pilsētu. Jau otro vakaru pēc kārtas sagaidām helikopteru. Nu Sniegbaltīte un septiņi rūķīši ir kļuvuši par sešiem maziem bundziniekiem. Naktī spēcīgs vējš purina telti, bet miegam tas īsti netraucē. Turpmāk abi ar Jāni divatā dalīsim trīsvietīgo telti.