Atgriešanās Daugavas ielejā

Plānojot kārtējo pastaigu, atceros sarunu, kas pirms aptuveni pusotra gada notika ar Daugavas senlejas raganām. Tolaik apvaicājos raganām par Aizkraukles muižu un Karikstes akmeni, un atbildē saņēmu ieteikumu minētās vietas apciemot vizbuļu ziedēšanas laikā. Tāpat raganas minēja, ka muižas apkārtnē esot vairāki dižozoli.

Vizbuļi sāk ziedēt aptuveni tagad – aprīļa vidū, tāpēc nosūtu Aizkraukles pagasta iemītniecei Gunai jautājumus par konkrētākām iecerēto apskates objektu atrašanās vietām. Guna ir gatava ne tikai pastāstīt, kur tie atrodas, bet pati aizvest mani turp un visu parādīt, tāpēc sāku likt kopā maršrutu pastaigai Aizkraukles pagastā.

Ar Gunu esam vienojušies tikties pie kādreizējās Aizkraukles muižas. Nolemju, ka šoreiz ceļā došos ar vilcienu, tāpēc starts manam pārgājienam būs Aizkraukles dzelzceļa stacijā. Brīdi palauzījis galvu par to, vai finiša līniju likt Skrīveros, vai tomēr tai pašā Aizkrauklē, lemju par labu otrajam variantam, kas dos man iespēju Daugavas ieleju apskatīt gan no augšas, gan no upes malas.

Guna ir minējusi, ka izvedīs mani pa ceļu, pa kuru baronese devusies uz baznīcu. Pāri septiņām gravām. Katram gadījumam izpētu arī alternatīvus maršrutus, jo gravu dziļums var būt dažāds, tāpēc lieti noderētu zināt arī vieglāku ceļu. Septiņas gravas gan izklausās pārāk aizraujoši, lai laistu garām iespēju vismaz pamēģināt.

Noskaidrojis, ka tikšanās 8:00 svētdienas rītā Gunai ir pieņemama, izvēlos pašu pirmo vilcienu no Rīgas uz Aizkraukli, kas no Rīgas atiet 5:08. Tas dos iespēju maksimāli izmantot dienas gaismu. Tā gan solās būt visai pelēcīga, jo tieši pārgājienam izvēlētajā datumā – 16. aprīlī – solīts apmācies un brīžiem lietains laiks.

Par pārgājienu Aizkraukles pagastā lasiet šeit.

Pateicības ozols

Vecītis brīvsolī. Aizkraukle – Skrīveri

Ziemassvētku vecītis dodas savā ikgadējā pārgājienā. Šoreiz Aizkraukles novadā, caur dabas parku Daugavas ieleja soļojot no Aizkraukles uz Skrīveriem. Sīkāk par vecīša piedzīvoto lasiet šeit

Aizkraukles pilsdrupās. Foto: Raivo Freimanis

Ieskats vecīša pārgājienā. Paldies Raivo Freimanim par video.

Zelta rudens Aizkraukles novadā

Oktobra sākumam sinoptiķi sola tik lieliskus laikapstākļus, ka vienojos ar jaunākā dēla komandas biedra tēvu par puikas nogādāšanu treniņā un plānoju garāku rudens pastaigu.

Siguldas klasiku apguvu jau pirms gada, tāpēc šoreiz lemju par labu Daugavas ielejas apciemojumam. Savulaik distanci no Kokneses uz Skrīveriem esmu mērojis, bet citā gadalaikā. Padomā ir arī daži nelieli maršruta jauninājumi, lai iepazītu ko iepriekš neredzētu.

Būtiskākais jauninājums ir Kalnaziedu pilskalna apciemojums. Iepriekš nesekmīgi meklēju taku uz to, bet tagad esmu bruņojies ar vietējo tūrisma nozares darbinieku padomiem par to, kā nokļūt pilskalnā, tāpēc izredzes uz sekmīgu iznākumu ir visnotaļ labas.

Gluži katru maršruta cilpu kartē nevelku, tāpēc vien aptuvens aprēķins vēsta, ka soļošu vismaz 40 kilometru. Nodrošinos ar karstu dzērienu un ko uzkožamu enerģijas atjaunošanai pārgājiena laikā, bet paredzu arī veikalu apmeklējumus, jo maršrutā būs trīs pilsētas – Koknese, Aizkraukle un Skrīveri.

Tieku pie iespējas pagulēt nedaudz ilgāk, jo pats agrākais vilciens, kas var mani nogādāt Koknesē, no Rīgas atiet 07:31 no rīta. Modinātāju lieku uz 05:40 sestdienas, 2. oktobra rītā.

Par Aizkraukles novadā piedzīvoto lasiet te.

Pavasaris Daugavas ielejā

Lai arī darāmo darbu sarakstā ir virkne vienas dienas pārgājienu maršrutu, kārtējā pārgājiena maršruts pavisam spontāni top vien dienu pirms pasākuma, kad saprotu, ka Skrīveru Dendroloģiskais parks varētu būt lieliska vieta, ko apmeklēt pavasarī.

Šai nedēļā esmu atvaļinājumā, tāpēc ir iespējas pārgājienā iziet arī darba dienās, vien jāsagaida diena, kad ir lieliski laikapstākļi un dēlam nav treniņa.

Skrīveru pusē meklējams vēl kāds iepriekš neredzēts apskates objekts, ko noteikti iekļaušu maršrutā. Netālu no Daugavas ielas aug Lielais Andrejs – prāvs dižozols. Maršrutu Skrīveru pusē viju tā, lai izvairītos no garākiem pārgājieniem šurpu un turpu pa vienu un to pašu ceļu, tāpēc plānoju iet pilsētā pa vienu ceļu, tad šķērsot Maizītes upi un doties uz Lielā Andreja pusi.

Maršruts tikai Skrīveru pusē būtu visai pieticīgs, tāpēc spriežu, ka iet sākšu no Aizkraukles, apciemojot arī dabas parku “Daugavas ieleja”, kurā iepriekš viesojos pagājušā gada martā.

Netālu no dendroloģiskā parka kartē ieraugu Kalnmuižas ezeru, kam apkārt vijas dabas taka. Tas, protams, arī tiek iekļauts maršrutā.

Pārgājiena finišam izvēlos Jumpravas staciju. Interesants liekas posms no Rīgas – Daugavpils šosejas līdz dzelzceļam, jo kartē tas ar stigām iezīmēts koka lapas rakstā. Pieļauju, ka arī te tiek audzēti dažādi koki, un nolemju par to pārliecināties dabā.

Jaunākās laika prognozes liecina, ka 19.maija pēcpusdienā gaidāms lietus, tāpēc modinātāju lieku neierasti agri – uz 3:45 no rīta, lai paspētu uz pirmo vilcienu, kas uz Aizkraukli atiet jau 5:10.

Par to, kādus skatus un piedzīvojumus sagādāja Aizkraukle, Daugavas ieleja un Skrīveru novads, plašāk aprakstīts šeit.

Uz Koknesi un Daugavas ieleju

Šīs nedēļas pārgājiena maršruts tik viegli nedodas rokās. Pārskatu savu “darāmo darbu sarakstu”, ļauju skatienam slīdēt pa Latvijas karti, meklējot savu īsto, bet maģiskais klikšķis kā nenāk, tā nenāk. Ir neskaitāmas vietas, ko vēlos apciemot, bet kāda gaida putnu sezonu, cita vijolīšu laiku, kādu plānots iet kopā ar dažiem domubiedriem, vēl cita gaida vasaru. Kura būs tā īstā tieši šim laikam – agram, visnotaļ slapjam pavasarim?

Lūkoju, kur vēl Latvijā atrodamas kādas klintis, atsegumi, līdz uzduros informācijai par Cepļa dolomīta atsegumu Daugavas krastā starp Aizkraukli un Skrīveriem. Turpat relatīvi netālu ir arī Koknese, un nu beidzot manas acis iemirdzas.

Seko radošs process ar objektu meklēšanu un attālumu mērīšanu. Viena pēc otras kartē tiek atzīmētas dažādas interesantas vietas un objekti, un, darbu noslēdzot, to skaits pārsniedz divdesmit. Nolemju pārgājienu sākt Koknesē, soļot uz Aizkraukli un tad caur dabas parku “Daugavas ieleja” no Aizkraukles doties uz Skrīveriem. Jau veicu arī atzīmes citiem pārgājieniem tai pusē, jo interesanti objekti ir gan augšpus Kokneses, gan lejpus Skrīveriem, bet vajag vairāk par vienu dienu, lai apgūtu tos visus.

Sazinos arī ar Aizkraukles novada TIC. Inese padalās ar ieteikumiem, kā labāk sasniegt Cepļa dolomīta atsegumu, kā arī iesaka tai pusē pabūt svētdien, 17.martā ap 15:00, jo tad, iespējams, sastapšu kādu Daugavas ielejas raganu lidināmies. Jau meklējot apskates objektus, biju pamanījis, ka Aizkraukles pusē vērojama izteikta raganu rosība, bet šai gadījumā spriežu, ka ap 15:00 es jau būšu pagājis garām gan atsegumam, gan raganu izklaides vietai.

Svarīgāk par iespēju sastapt kādu no Daugavas ielejas raganām man ir izbaudīt pašu pārgājienu, tāpēc, tuvojoties nedēļas nogalei, pastiprināti sekoju līdzi laika prognozēm. Manis iecienīto sestdienu sinoptiķi neatlaidīgi sola visai lietainu, arī svētdiena nav daudz skaistāka, tomēr ir lielākas izredzes izvairīties no lietus. Piektdienas vakarā vēl pēdējo reizi dodu iespēju sestdienai sevi pierādīt, tomēr prognozes nav uzlabojušās, tāpēc lemju iet svētdienā. Tad gan man nav, kur sprukt, arī tad, ja prognozes mainās man par sliktu. Ir jāiet!

Tas, protams, ir pluss vienas dienas pārgājieniem vienatnē, ka varu elastīgi reaģēt uz dažādu apstākļu maiņu, jo nav citu biedru, ar kuru plāniem jārēķinās, nav nekādu rezervāciju.

Veicu izmaiņas arī inventārā. Tā kā sniega īsti vairs nav un brist pa upēm neesmu plānojis, ūdensnecaurlaidīgie “Zamberlan” tiek pie atpūtas. Šim pārgājienam izvēlos krietni vieglākos “Berghaus” zābakus, kas ir mani uzticamie sabiedrotie jau kopš piedzīvojumiem Lielbritāniajs kalnos pirms gandrīz desmit gadiem.

Tā kā pirmais vilciens uz Koknesi ir tikai 07:40, ierastais brīvdienu modinātājs 04:20 tiek izslēgts, un tā vietā izvēlēts cits – 05:30. Svētdienā taču vajag ilgāk pagulēt 😊

Par to, kā man veicās raganu apdzīvotajā Daugavas ielejā un ne tikai tur, lasiet šeit.

Kokneses pilsdrupas
%d bloggers like this: