Lai arī darāmo darbu sarakstā ir virkne vienas dienas pārgājienu maršrutu, kārtējā pārgājiena maršruts pavisam spontāni top vien dienu pirms pasākuma, kad saprotu, ka Skrīveru Dendroloģiskais parks varētu būt lieliska vieta, ko apmeklēt pavasarī.
Šai nedēļā esmu atvaļinājumā, tāpēc ir iespējas pārgājienā iziet arī darba dienās, vien jāsagaida diena, kad ir lieliski laikapstākļi un dēlam nav treniņa.
Skrīveru pusē meklējams vēl kāds iepriekš neredzēts apskates objekts, ko noteikti iekļaušu maršrutā. Netālu no Daugavas ielas aug Lielais Andrejs – prāvs dižozols. Maršrutu Skrīveru pusē viju tā, lai izvairītos no garākiem pārgājieniem šurpu un turpu pa vienu un to pašu ceļu, tāpēc plānoju iet pilsētā pa vienu ceļu, tad šķērsot Maizītes upi un doties uz Lielā Andreja pusi.
Maršruts tikai Skrīveru pusē būtu visai pieticīgs, tāpēc spriežu, ka iet sākšu no Aizkraukles, apciemojot arī dabas parku “Daugavas ieleja”, kurā iepriekš viesojos pagājušā gada martā.
Netālu no dendroloģiskā parka kartē ieraugu Kalnmuižas ezeru, kam apkārt vijas dabas taka. Tas, protams, arī tiek iekļauts maršrutā.
Pārgājiena finišam izvēlos Jumpravas staciju. Interesants liekas posms no Rīgas – Daugavpils šosejas līdz dzelzceļam, jo kartē tas ar stigām iezīmēts koka lapas rakstā. Pieļauju, ka arī te tiek audzēti dažādi koki, un nolemju par to pārliecināties dabā.
Jaunākās laika prognozes liecina, ka 19.maija pēcpusdienā gaidāms lietus, tāpēc modinātāju lieku neierasti agri – uz 3:45 no rīta, lai paspētu uz pirmo vilcienu, kas uz Aizkraukli atiet jau 5:10.
Par to, kādus skatus un piedzīvojumus sagādāja Aizkraukle, Daugavas ieleja un Skrīveru novads, plašāk aprakstīts šeit.
