Rudens ieskaņa Tukumā un Ķemeru nacionālajā parkā

Savos pārgājienos bieži izmantoju pirmos vilcienus no Rīgas, kas mani var nogādāt dažādās Latvijas vietās. Pētot dažādu virzienu pasažieru vilcienu gala stacijas, secinu, ka interesanta vieta apmeklējumam būtu Tukums.

Tukums ir ērti sasniedzams ar vilcienu, un, jo tuvāk Jūrmalai pēc tam nokļūstu, jo plašākas vilcienu izvēles iespējas nokļūšanai mājās.

Lai arī Tukums un Tukuma apkārtne piedāvā tik daudz apskates vietu un objektu, ka tur varētu pavadīt arī visu dienu, šoreiz lemju, ka pēc iepazīšanās apļa Tukumā, savu maršrutu plānošu uz Jūrmalas pusi.

Lemju, ka minimālā programma būtu sasniegt Ķemeru dzelzceļa staciju. Ja spēka gana, tad varu tēmēt uz Sloku vai kādu Rīgai vēl tuvāku staciju.

Maršrutā iekļauju gan Durbes pili, gan Šlokenbekas muižu. Kā vienu, tā otru iepriekš neesmu apciemojis, tāpēc tās lieliski iederēsies manā pārgājienā. Ceļu plānoju tā, lai iespējami mazāk soļotu pa lielām šosejām.

Laika prognoze svētdienai, 20.septembrim ir lieliska, tāpēc, daudz nedomājot, iegādājos vilciena biļeti uz Tukumu un kravāju somu pārgājienam.

Gaidāms gan arī neliels iesildīšanās pārgājiens, jo tik agri no rīta (pirmais vilciens no Torņakalna atiet 5:49 no rīta) nav sabiedriskā transporta, kas mani varētu nogādāt Torņakalna stacijā. Iespēja agrā rītā iepazīt tuvāko apkārtni.

Par to, kā man izdevās iecerēto realizēt dzīvē, lasiet šeit.

Neliels aplis pa Jūrmalu

Plānojot nedēļas nogales pārgājienu, šoreiz jāņem vērā tas, ka sestdienas vakarā ir darbavietas balle, tāpēc gluži visu dienu pārgājienam veltīt nevaru. Tad nu lūkojos savā darāmo darbu sarakstā pēc maršrutiem, kas būtu īsāki.

Savas pārdomas sāku ar Raunas pusi, kur kilometrāža nebūtu liela, bet ir daudz skaista, ko apskatīt. Ja pats maršruts atbilst manām prasībām, tad izvēli tam par labu tomēr liedz pieņemt loģistika, jo gana daudz laika jāpavada ceļā uz Raunu un no tās.

Atrodu savā sarakstā ierakstu “Jūrmala” un sāku vērtēt un mērīt, ko tur var paveikt. Noteikti vēlos apciemot Ragakāpas dabas parku un Lielupes ieteku jūrā. Protams, jāuzkāpj Dzintaru mežaparka skatu tornī. Tad manu skatienu piesaista arī Lielupes krasts un dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas”. MAPS.ME vēsta, ka takas tur ir. Protams, rēķinos, ka pavasarī tās varētu būt arī visai slapjas, kas uzreiz nosaka apavu izvēli par labu zābakiem, nevis zemākiem apaviem.

Kad savelku kopā visu maršrutu, secinu, ka tie ir vismaz 20km, kas ir mazāk, nekā attālumi, kurus parasti meklēju, bet tieši laikā, ņemot vērā vakara plānus.

Ar loģistiku šai virzienā arī ir vienkārši, jo ir pieejama regulāra vilcienu satiksme. Kad ieraugu, ka pirmais vilciens Lielupē ierodas 06:09, bet saule lec 06:41, nav daudz jādomā, un modinātājs tiek likts uz 4:00 no rīta. Es vēlos notvert saullēktu! Tik agrs starts arī nozīmē to, ka pirms vakara balles varu pagūt pagulēt diendusu, tā kā plāns dienai ir gatavs.

Par manām saullēkta medībām Jūrmalā lasiet šeit.

Virs Lielupes ietekas aust saule