Rudens ieskaņa Tukumā un Ķemeru nacionālajā parkā

Savos pārgājienos bieži izmantoju pirmos vilcienus no Rīgas, kas mani var nogādāt dažādās Latvijas vietās. Pētot dažādu virzienu pasažieru vilcienu gala stacijas, secinu, ka interesanta vieta apmeklējumam būtu Tukums.

Tukums ir ērti sasniedzams ar vilcienu, un, jo tuvāk Jūrmalai pēc tam nokļūstu, jo plašākas vilcienu izvēles iespējas nokļūšanai mājās.

Lai arī Tukums un Tukuma apkārtne piedāvā tik daudz apskates vietu un objektu, ka tur varētu pavadīt arī visu dienu, šoreiz lemju, ka pēc iepazīšanās apļa Tukumā, savu maršrutu plānošu uz Jūrmalas pusi.

Lemju, ka minimālā programma būtu sasniegt Ķemeru dzelzceļa staciju. Ja spēka gana, tad varu tēmēt uz Sloku vai kādu Rīgai vēl tuvāku staciju.

Maršrutā iekļauju gan Durbes pili, gan Šlokenbekas muižu. Kā vienu, tā otru iepriekš neesmu apciemojis, tāpēc tās lieliski iederēsies manā pārgājienā. Ceļu plānoju tā, lai iespējami mazāk soļotu pa lielām šosejām.

Laika prognoze svētdienai, 20.septembrim ir lieliska, tāpēc, daudz nedomājot, iegādājos vilciena biļeti uz Tukumu un kravāju somu pārgājienam.

Gaidāms gan arī neliels iesildīšanās pārgājiens, jo tik agri no rīta (pirmais vilciens no Torņakalna atiet 5:49 no rīta) nav sabiedriskā transporta, kas mani varētu nogādāt Torņakalna stacijā. Iespēja agrā rītā iepazīt tuvāko apkārtni.

Par to, kā man izdevās iecerēto realizēt dzīvē, lasiet šeit.

No Ķemeriem uz Sloku

Marta sākumā, kad Ķemeros kādam cilvēkam ļauju gan izvēdināt galvu, gan spert tā pirmos soļus pārgājienu režīmā, jau zinu, ka šai apvidū atgriezīšos arī vienatnē, jo kartē esmu skaidri iezīmējis aptuveni trīsdesmit kilometru maršrutu.

Marta sākumā tapusī doma paredz pārgājienu sākt Ķemeros, pa Zaļās kāpas taku doties uz Kaņiera pilskalna taku, tad gar Kaņiera ezeru līdz Lapmežciemam, pa ceļam uzkāpjot putnu novērošanas torņos, no Lapmežciema uz Slokas ezeru, bet no tā atpakaļ uz Ķemeriem.

Tuvojoties pārgājiena dienai pārmēru maršrutu un izšķiros arī par tā korekciju. Nolemju apvienot patīkamo ar lietderīgo un finišēt nevis Ķemeros, bet Slokā. Patīkamais ir man jaunas takas iestaigāšana, jo uz Slokas pusi no Slokas ezera skatu torņa neesmu gājis. Lietderīgais ir finišs stacijā, no kuras biežāk atiet vilcieni uz Rīgu, jo šai ziņā Sloka noteikti ir priekšā Ķemeriem.

Saule tagad lec tik agri, ka nav izredžu saullēktu sagaidīt Ķemeros, ja vien nebraucu ar savu automašīnu, bet tāpat lieku modinātāju uz 4:00, lai iespējami efektīvāk izmantotu man pieejamo dienasgaismu. Ir paredzams, ka saullēktu sagaidīšu Torņakalna dzelzceļa stacijā.

Tā kā rītu sola vēsu, sagatavoju vairākas apģērba kārtas, kā arī paredzu nodrošināt siltumu kaklam.

Kad visi sagatavošanās darbi veikti, arī pie miera dodos salīdzinoši agri – ap 22:00, lai tiktu pie vismaz sešām stundām miega.

Par Ķemeru – Slokas pārgājienu lasiet šeit.

Nedaudz savādāks pārgājiens Ķemeru apkārtnē

Šīs nedēļas nogales pārgājiens top nedaudz savādāk, kā ierasts. Tieku pie ceļabiedra. Ceļabiedrs ir man jau sen pazīstams cilvēks, kas lasa manus pārgājienu aprakstus (atzīst gan, ka vairāk viņu interesē tieši raksti par kārtējā pārgājiena tapšanu), kuru ir aizrāvis manis rakstītais par iedvesmu un kurš iepriekš nav gājis pārgājienos, bet nu vēlas sākt. Tā arī gadījies, ka ceļabiedram tieši šobrīd ir nepieciešams izvēdināt galvu.

Pārgājiena norises vietu ļauju izvēlēties ceļabiedram, un tiek nolemts, ka soļosim pa Ķemeru pusi. Tā kā cilvēkam nav ne jausmas, cik daudz un cik ilgi tas var soļot, maršrutu šoreiz veidoju no atsevišķiem posmiem, starp kuriem jāpieņem lēmums, vai turpinām. Ja ejam tālāk, tad pārbraucam uz nākamā posma startu un soļojam atkal kādu gabaliņu. Faktiski mazās pasēdēšanas ar tējas dzeršanu un kādu maizīti, bez kā pārgājienā neiztikt, tiek organizētas auto, kas tai laikā pārvietojas starp diviem punktiem 😊

Lielā Ķemeru tīreļa laipa un skatu tornis, protams, ir objekts numur viens. Tā kā ceļabiedrs zina, cikos mēdzu celties, kad dodos savos pārgājienos, uz jautājumu, cikos startējam, atsūta man ziņu, ka gluži sešos no rīta negribētu doties ceļā. Tāpat rakstveidā atjokoju, ka saule 2.marta rītā lec 07:15. Joks gan ātri kļūst par plānu, un nolemjam ķert saullēktu Ķemeru tīrelī.

Pārējie maršruta posmi arī meklējami turpat Ķemeros un to apkārtnē. Pievienoju divus pavisam īsu taku posmus – Kaņiera pilskalna taku un Cemex putnu vērošanas torni un Niedrāja laipu. Aiz tām seko nedaudz garāks posms – Slokas ezera taka, un saldajā ēdienā garākais posms – nepilnu astoņu kilometru pārgājiens pa Ķemeriem, vairāk vai mazāk pieturoties pie oficiālā maršruta “Ķemeri – vēsturiskais kūrorts”.

Tikai reizi esmu pabijis Ķemeru tīrelī, bet citus objektus iepriekš neesmu skatījis, vai arī tas bijis tik sen, ka nekas vērā ņemams atmiņā nav palicis, tāpēc ceļabiedra izvēlētā pasākuma norises vieta arī man dod iespēju atrast un iepazīt ko jaunu. Debijas reizei cilvēks īpašu apģērbu neiepērk. Iesaku, lai ģērbjas tā, ka ir silti un sausi. Temps plānots rāms un takas lēzenas, tāpēc briesmīga svīšana nedraud.

Tā kā mērķis ir redzēt saullēktu, visu nedēļu sekoju līdz laika prognozēm. Ja laika prognozes pavisam bēdīgas, jāļauj cilvēkam pirms tā pirmā pārgājiena vismaz ilgāk pagulēt. Viedoklis par otrā marta rītā paredzamo mākoņu daudzumu no dienas uz dienu pamainās, bet galu galā ir tieši tik nenoteikts, lai būtu vērts riskēt un celties labi agri.

Vienojamies, ka pēc ceļabiedra ieradīšos 05:45. Atgādinu vēl, lai uzliek modinātāju. Par to, vai saullēktu redzējām un cik posmus pieveicām, lasiet šeit.