Noslēdzošais posms Daugavas HES maršrutā

Kad kājām pieveikts ceļš no Aizkraukles (Pļaviņu HES mājvieta) līdz Jumpravai, kam seko Jumpravas – Ogres pārgājiens (ietverot Ķeguma HES), ir skaidrs, ka jāveic arī noslēdzošais posms Daugavas HES maršrutā – no Ogres līdz Rīgas HES.

Doles sala jau sen ir manā darāmo darbu sarakstā, bet līdz šim neesmu atradis, kā iepīt to kādā no maršrutiem, savukārt, pa pašu Doles salu sanāk visai pieticīgs pārgājiena maršruts. Maršrutam līdz Rīgas HES Doles sala ir lielisks papildinājums.

Pētot kartes un novadu tūrisma informāciju, pamazām atzīmēju kartē punktus, kuros ir vērts pabūt. Noslēgumā izveidojas labs saraksts ar dabas un vēstures objektiem.

Nezināms paliek pārgājiena finišs, jo pastāv vairāki varianti, un izvēli es plānoju izdarīt jau pārgājiena laikā, izvērtējot savas sajūtas. Labā ziņa, ka tik tuvu Rīgai pēc manis var atbraukt ar auto, tāpēc finišu nav obligāti jāpiesaista kādai dzelzceļa stacijai un vilcienu atiešanas laikiem. Protams, pastāv arī iespēja aizsoļot līdz Doles vai Dārziņu dzelzceļa stacijai.

Dēlam atsākas futbola treniņi, tāpēc sestdienas nu man jāatvēl citiem mērķiem. Katru dienu pārbaudu, kādu laika prognozi sola svētdienai, 31.maijam, un tieku pat ļoti iepriecināts. Meteo.lv sola, ka diena būs skaidra un saulaina.

Par to, kā man veicās pārgājienā no Ogres līdz Doles salai, lasiet šeit.

Ceļā no Jumpravas pie lācīša Ērika

Jau ilgāku laiku esmu domājis par to, kā pārgājiena maršrutā ievīt mana tēva dzimto pilsētu – Lielvārdi. Lai arī pilsētā esmu viesojies katru gadu jau kopš bērnības, vēlos to apskatīt mierīgā pārgājiena solī un, iespējams, ieraudzīt ko tādu, ko iepriekš neesmu pamanījis.

Iedvesmu man dod pārgājiens no Aizkraukles uz Jumpravu, kura laikā intereses pēc vērtēju iespējas pagarināt maršrutu līdz Lielvārdei. Tā kā Jumpravā uznāca lietus, šāda iespēja palika tikai idejas līmenī, bet MAPS.ME iezīmētais maršruts liecināja, ka ir varianti.

No Jumpravas atgriežos 19.maijā, un nākamā diena, kad sola labu laiku, kā arī nav jāved dēlu uz treniņu, ir piektdiena, 22.maijs, tāpēc laika plānošanai ir maz. Tas gan nav šķērslis, jo dažs pārgājiena maršruts top viena vakara laikā.

Pieķeros idejai par pārgājienu no Jumpravas līdz Lielvārdei, lai turpinātu pirms dažām dienām iesākto. Kartē noskatu vairākus apskates objektus Dzelmēs, Kaibalā un Lielvārdē. Saprotu, ka šai posmā daudz soļošu gar šoseju, jo starp šoseju un Daugavu paralēla ceļa nav, savukārt, otrpus šosejai tie būtu visai lieli līkumi.

Lai kā mēru, nonāku pie atziņas, ka vairāk par 20-25 kilometriem nesanāk. Aizkraukles – Jumpravas pārgājiens ir palicis bez sāpīgām sekām, tāpēc jūtos gatavs kam izaicinošākam. Sāku meklēt iespējas pagarināt maršrutu tālāk par Lielvārdi, joprojām paliekot Daugavas labajā krastā.

Pievienoju maršrutam arī objektus Ķegumā un Ogrē, pa vidu iekļaujot Ciemupes apmeklējumu. Ogrē sākotnēji lūkojos Pārogres virzienā, kur mani ieinteresē dendroloģiskais parks “Lazdukalni”. Pirms dažām dienām atgriezies no Skrīveru Dendroloģiskā parka, vēlos novērtēt Ogres piedāvājumu.

Ogre mana radara uztveršanas zonā ir nokļuvusi jau iepriekš, tāpēc kartēs ir atzīmēti daži apskates objekti, bet vēl turpinu pētīt novada piedāvājumu un pamanu, ka Brīvības ielas malā atrodams Siguldas Mednieku namiņa lāča radagabals – lācītis Ēriks. Maksimālā programma tagad paredz finišu Ogres dzelzceļa stacijā, un maršruts sola 50 kilometru piedzīvojumu, kas ļoti priecē.

Nolemju pieturēties pie nesen pārbaudītas vērtības – pirmā vilciena, kas uz Aizkraukles pusi no Rīgas atiet 5:10 no rīta. Tas dos man ļoti daudz dienas gaismas, pieļaujot improvizāciju un nelielus līkumus, ja pārgājiena gaitā radīsies tāda iedvesma.

Risinājumi ir arī sliktākiem scenārijiem, jo vilcieni starp Aizkraukli un Rīgu kursē gana bieži un ilgi, dodot iespēju izstāties kā Lielvārdē, tā Ķegumā vai Ciemupē, ja būs tāda nepieciešamība.

Par piedzīvoto ceļā no Jumpravas pie lācīša Ērika lasiet šeit.