Saulaina rudens diena Limbažos

Turpinot meklēt vietas, ko Latvijā vēl neesmu apciemojis, kartē nokļūstu līdz Limbažiem. Savulaik esmu atzīmējis virkni potenciāli interesantu apskates objektu gan pilsētā, gan tās apkārtnē, un pirms dažām nedēļām, atgriežoties no pārgājiena gar Veczemju klintīm, jau biju metis aci uz Limbažu pagriezienu. Pilsēta ir visai tuvu Rīgai, tāpēc, mostoties tā agrāk, ar pirmajiem saules stariem jau varu būt tur.

Ja virkne apskates objektu ir skaidri – Limbažu viduslaiku pilsdrupas, Limbažu Lielezera dabas taka, Katvaru muiža un citi, tad daži liek uzdot jautājumu, vai ir atrodami un sasniedzami. Tā kā plānoju uz Katvariem doties pa zaļo dzelzceļu, kartē pamanu pa kreisi no tā atzīmētus Māras upurakmeņus un Muižkalnu krustakmeņus, bet trūkst ceļu, kas ved uz tiem.

Apkopojis sevi interesējošos jautājumus, rakstu Limbažu novada TIC. Kad atbilde kavējas, bet iecerētā pārgājiena diena arvien tuvojas, nolemju sazvanīt Limbažu novada tūrisma speciālistus. Puisis, kas atbild uz man uzvanu, palīdz man ar diviem kontaktiem. Zane varot pastāstīt par Katvaru apkārtni, savukārt, Daina mācēšot teikt par akmeņu pieejamību.

Sazvanu kā vienu, tā otru. Zane iepriecina ar konkrētāku informāciju, kā labāk piekļūt Katvaru muižas liepām un kurās mājās Katvaru ezera krastā labāk neiesoļot. Daina gan apbēdina, jo norāda, ka kartē noskatītie akmeņi atrodas izcirtumā, kas tagad pamatīgi aizaudzis, tā kā nezinātājam akmeņus atrast būs grūti.

Ņemot vērā abu sieviešu sniegtos padomus, lieku pēdējos punktus un komatus savā maršruta plānā. Ja pašsajūta ļaus, Limbažos varu noiet 25 – 30 kilometrus. Arī tad gan, visticamāk, paliks vēl daudz, ko apskatīt kādā citā pilsētas apmeklējuma reizē.

Modinātāju lieku uz 4:30 sestdienas, 10. septembra rītā, lai ap pulksten 7:00 būtu Limbažos. Laika prognozes pārgājiena dienai ir ļoti labvēlīgas, vien rīti jau kļuvuši visai dzestri, tāpēc sagatavoju vairākas apģērba kārtas.

Par to, ko apskatīju un izstaigāju Limbažos, lasiet šeit.

Mālpils ceļos un takās

Visai tuvu Rīgai esošā Mālpils jau ilgāku laiku ir nokļuvusi uz mana pārgājienu plānošanas “darba galda”, lielākoties mēģinot caur to izvīt garākus pārgājienu maršrutus, bet tādus pagaidām taupu tālākai nākotnei. Nolemju koncentrēties uz īsāku maršrutu, kas ietvertu tikai pašu Mālpili un tās apkārtni. Šoreiz man pieteicies ceļabiedrs, tā kā īss maršruts 10 – 15 kilometru robežās būs tieši laikā.

Jau iepriekš kartē veiktās atzīmes ar dažādiem mani interesējošiem apskates objektiem – muižu, pilskalniem, Mālpils dabas taku – cītīgi papildinu ar tādiem, ko vēl izdodas atrast dažādos avotos, izveidojot gana piesātinātu iespējamo maršrutu.

Atliek vien savienot visus šos punktus tā, lai iespējami mazāk atkārtotos vienas un tās pašas takas. Kartē pamanījis Sudas upes aizsprostu, mēģinu izdibināt, vai to iespējams šķērsot kājāmgājējiem. Mālpils pagasta pārvaldes mājas lapā tūrisma speciālistu atrast neizdodas, tāpēc zvanu pārvaldes lietvedei, kas, ja ir vietējā, arī varētu spēt man palīdzēt. Pieteikums, ka plānoju pastaigu pa Mālpili, liek klausuli pacēlušajai sievietei šaubīties, vai tā būs īstā kontaktpersona, bet, kad uzdodu sevi interesējošo jautājumu, tā ātri apstiprina, ka aizsprostu ir iespējams šķērsot. Abi pasmaidām, ka lietvede tomēr bija īstais cilvēks, kam vaicāt, un atvadāmies.

Lielākoties savās pārgājienu gaitās dodos ar vilcienu, bet Mālpils nav dzelzceļa tuvumā, tāpēc jāizvēlas starp autobusu un savu auto. Auto noteikti ir ērtāka un elastīgāka iespēja. Ar ceļabiedru vienojamies, ka tas nogādās mūs abus Mālpilī un pēc pārgājiena atpakaļ uz Rīgu.

Kad visi praktiskie priekšdarbi veikti, atliek vienoties par laiku, cikos sākam savu ceļu no Rīgas. Izvērtējot abu paradumus un iespējas, nonākam pie starta pulksten 6:00. Mālpilī tad mēs varētu ierasties pirms 7:00 no rīta. Pārgājienam viss gatavs.

Par to, kā aizritēja mūsu pārgājiens Mālpilī un tās apkārtnē, lasiet šeit.

Apciemojot Veczemju klintis

Kaļot plānus 10 – 20 kilometrus gariem pastaigu/pārgājienu maršrutiem, lūkojos arī, kur vēl iepriekš nav pabūts, lai gūtu iespēju atklāt, uzzināt ko jaunu. Pētot karti, apstājos pie Veczemju klintīm, kuras nekad iepriekš neesmu skatījis un savulaik esmu iekļāvis garākā potenciālajā maršrutā uz dienvidiem no Salacgrīvas.

Aplūkojis, kas vēl skatāms uz vienu un uz otru pusi no Veczemju klintīm, saprotu, ka te ir lieliska iespēja nelielai pastaigai ar startu un finišu tur, kur izdosies novietot auto.

Lielāko auto stāvlaukumu kartē rāda līdzās kempingam “Klintis”. Sazvanījis kempingu, noskaidroju, ka auto tur var novietot arī tie, kas pašā kempingā nedzīvo. Man tikai jāsamaksā 3 eiro pēc ierašanās vai, ja atbraucu ļoti agri un kempinga saimnieki vēl guļ, pirms aizbraukšanas.

Galvenie maršruta pieturas punkti kartē ir atzīmēti, un es esmu gatavs pārgājienam. Vēl tikai jāsagaida labvēlīgu laika prognozi. LVĢMC dienu pirms iecerētā pārgājiena rāda, ka Skultes pusē varētu būt lietus. Noskatos arī LTV laika ziņas, kurās Toms Bricis sola krietni skaistāku rītu. Nolemju, ka paļaušos uz Toma viedokli, un liekos uz auss, jo modinātājs likts uz 5:00 svētdienas rītā. Līdz kempingam aptuveni pusotras stundas brauciens ar auto.

Par to, kā pagāja mans rīts Vidzemes akmeņainajā jūrmalā, lasiet šeit.

Brīvdabas taka gar Rojas upi

Negaidīts uzaicinājums dēlam pievienoties gadu vecākiem puišiem futbola turnīrā Rojā un veiksmīgi (priekš manis) izveidots dēla komandas spēļu grafiks dod man iespēju sameklēt karšu aplikācijā vienu no jau sen iecerētiem maršrutiem – taku gar Rojas upi.

Rojā izveidotas trīs dažāda garuma takas gar upi. Divu kilometru apli neuzskatu par nopietnu. Septiņu kilometru apli brīdi apsveru, tomēr izšķiros par labu 15 kilometru aplim, kas ved gar abiem Rojas krastiem ar starpfinišu Žocenē.

Pārgājienam varu veltīt dažas stundas, un ar to vajadzētu būt gana, lai izietu garāko no Rojas krastos iekārtotajām brīvdabas takām. Noskaidrojis, ka viesnīcā brokastis pasniedz no 8:30 rītā, dienu pirms pārgājiena apciemoju vietējo veikalu, lai nodrošinātos ar ko ēdamu un dzeramu manai pastaigai, jo gatavojos iziet Rojas takās jau krietni pirms 8:30.

Kādā no soļojumiem starp viesnīcu un stadionu, kurā vēroju dēla spēles, iegriežos arī līdzās upei esošajā SPURĀ, kas atpūtniekiem iznomā laivas un SUP dēļus, lai noskaidrotu, vai agrā rītā tikšu uzskatīts par iebrucēju vai nekaitīgu kājāmgājēju. Meitene, ko satieku, apstiprina, ka droši varu doties cauri SPURAS teritorijai uz noskatīto taku.

Modinātāju lieku uz 6:00 no rīta, brokastis viesnīcā pieteiktas uz 9:30, kad ceru būt jau atpakaļ no pārgājiena.

Par to, kā pagāja mana pastaiga, lasiet šeit.

Vecītis brīvsolī. Aizkraukle – Skrīveri

Ziemassvētku vecītis dodas savā ikgadējā pārgājienā. Šoreiz Aizkraukles novadā, caur dabas parku Daugavas ieleja soļojot no Aizkraukles uz Skrīveriem. Sīkāk par vecīša piedzīvoto lasiet šeit

Aizkraukles pilsdrupās. Foto: Raivo Freimanis

Ieskats vecīša pārgājienā. Paldies Raivo Freimanim par video.

Ogres novada ceļos un takās starp Jumpravu un Ogri

Oktobra pēdējai nedēļas nogalei sola lieliskus laikapstākļus, tāpēc ielūkojos savā pārgājienu ideju krājumā. Nolemju turpināt turēties pie vietām, kas sasniedzamas pa dzelzceļu, un atkal veros uz Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līniju.

Pagājušā gada maijā devos no Jumpravas uz Ogri gar Daugavu, iegriežoties Kaibalā, Lielvārdē, Ķegumā un citās interesantās vietās likteņupes krastos. Jau tolaik biju kartē atzīmējis dažus punktus, kas atradās pārāk tālu no maršruta, bet būtu apmeklēšanas vērti. Apzīmējumi kartēs, piemēram, liecināja, ka uz dažām Ogres upes pietekām ir atrodami ūdenskritumi. Ogres krastos var skatīt arī klintis.

Sāku rūpīgāk pētīt kartes un vienu aiz otra rindoju vēl dažādus objektus, ko būtu vērts apciemot. Nu jau jāķeras pie nākamā vingrinājuma. Jāsaprot, cik garu maršrutu esmu iezīmējis un vai tas ir pieveicams vienas dienas ietvaros. Aptuvens aprēķins liecina, ka no Jumpravas līdz Ogrei tie būtu 42 kilometri, bet skaitu vēl dažus kilometrus klāt, apzinoties, ka gaidāmas vairākas atkāpes no pamata maršruta, kur arī sakrāšu metrus un kilometrus.

Tā kā solīts samērā silts laiks, termosa ar tēju vietā mugursomā iegulst ūdens pudele. Nodrošinos arī ar ko apēdamu, jo veikalu maršrutā būs maz.

Par pārgājienu Ogres novadā lasiet šeit.

Saulriets virs Ogres

Kokneses zviedru skanstis un citi labumi

Iedvesmu kārtējam pārgājienam gūstu, pētot Kokneses karti dažādā palielinājumā. Pirmās pamanu vietas, kurās norādīti arheoloģijas pieminekļu apzīmējumi ar pievienotiem uzrakstiem “Zviedru skansts”.

Kad sāku tuvāk pētīt kartēs redzamo, ieraugu vēl vairākas vietas, kurās atzīmētās līnijas atdarina skanstu nocietinājuma kontūras, liecinot, ka arī tur varētu būt saskatāms kas no Kokneses 17.gadsimta militārā mantojuma.

Atzīmējis visas iespējamās skanstu atrašanās vietas kartē, ķeros pie nākamā jautājuma. Apzinos, ka skanstis var būt privātīpašumos vai citās vietās, kur apmeklētāji nav gaidīti, tāpēc rakstu vēstuli Kokneses tūrisma informācijas centram, lai noskaidrotu iespējas parastam cilvēkam apskatīt kādreizējo nocietinājumu paliekas.

Lauma no Kokneses TIC dara zināmu, ka sūdzības par privātīpašnieku liegumu skatīt skanstis līdz šim neesot saņēmuši. Rodas jautājums, vai sūdzējusies ir otra puse – privātīpašnieki, bet tas paliek pie manis.

Idejas turpina rosīties manā galvā, un vaicāju Laumai, vai būtu kāds vietējais, kam būtu interese pavadīt mani skanstu maršrutā. Koknesietis noteikti gan labāk zinātu to, kur un kā skanstīm piekļūt, gan spētu vienoties ar citiem vietējiem par skanstu apmeklējumu. Par maršruta izveidi Lauma iesaka sazināties ar vietējo gidi Spodru.

Spodra apstiprina, ka esmu noskatījis visas tās vietas, kur skanstis varētu būt redzamas, un min, ka vislabāk skanstis skatāmas pie kafejnīcas “Panna” un Baznīcas kapos, kas izveidoti uz vēsturiskās skansts.

Gide pastāsta par gadījumiem, kad Koknesē viesojies vēsturnieks Urtāns, kurš arī pētījis šīs skanstis, un min vēl virkni vietu, kuras būtu vērts apskatīt un par kurām tai būtu interesanti stāsti.

Kad iespējamie skanstu apskates punkti atzīmēti un zinošu cilvēku apstiprināti, ķeros pie vēl pamatīgākas kartes izpētes, lai skanstu maršrutu papildinātu ar citiem interesantiem objektiem. Vienu tādu objektu zinu uzreiz, jo vēlos klātienē skatīt brūža drupas Pērses labajā krastā, kuras iepriekš esmu redzējis tikai caur Kokneses pilsdrupu logu ailēm. Lauma e-pastā min, ka pie tām var nokļūt, izbraucot cauri Bilstiņiem un nokāpjot lejā pa kalnu.

Atzīmēju vēl dažus punktus kādreizējās Bilstiņu muižas teritorijā, Kokneses mācītājmuižu otrpus Rīgas – Daugavpils šosejas, un saraksts ar objektiem, kurus iepriekš neesmu skatījis, man ir gatavs. Spodras iedvesmots, pievienoju iespējamajam maršrutam arī atsevišķus iepriekš skatītus objektus, kurus būtu vērts apciemot vēlreiz.

Par to, kā pagāja mana diena Koknesē un Kokneses pagastā, lasiet šeit.

No Pļaviņām uz Odzienu un atpakaļ

Kad svētdienai, 10.oktobrim tiek solīta skaidra, saulaina un samērā silta diena, nekavējoties pārcilāju prātā iespējamos maršrutus pārgājienam svaigā gaisā.

2019.gadā divas reizes paviesojos Pļaviņās, un pēc tam kartē atzīmēju vēl virkni vietu, kuras labprāt apciemotu, bet tad šis maršruts tiek nolikts kaut kur tālāk apziņas plauktiņos un pamazām pārklājas ar putekļiem. Nolemju, ka ir pienācis brīdis notraukt šos putekļus un reiz iecerēto realizēt dzīvē.

Ja daži pieturas punkti ir skaidri jau kopš 2019.gada – Odzienas pils, Vietalvas baznīca, tad vēl daži maršrutu papildina īsi pirms starta, kad pamatīgi izpētu dažādās kartēs rodamo informāciju par vietām, ko ir vērts apmeklēt iecerētā maršruta apkārtnē.

Atsevišķu objektu atrašanās vietas dažādos avotos atšķiras, tāpēc savā MAPS.ME aplikācijā atzīmēju visus variantus, lai tad jau dzīvē pārbaudītu to, kurš no avotiem sniedz precīzāku informāciju.

Sestdienas vakarā lieku modinātāju uz 05:40 svētdienas rītā un liekos uz auss, nepacietībā gaidot jaunatklājumus, ko man dāvās Pļaviņu apkārtne.

Par to, kā man veicās ar iecerētā realizāciju, lasiet šeit.

Odzienas pils

Zelta rudens Aizkraukles novadā

Oktobra sākumam sinoptiķi sola tik lieliskus laikapstākļus, ka vienojos ar jaunākā dēla komandas biedra tēvu par puikas nogādāšanu treniņā un plānoju garāku rudens pastaigu.

Siguldas klasiku apguvu jau pirms gada, tāpēc šoreiz lemju par labu Daugavas ielejas apciemojumam. Savulaik distanci no Kokneses uz Skrīveriem esmu mērojis, bet citā gadalaikā. Padomā ir arī daži nelieli maršruta jauninājumi, lai iepazītu ko iepriekš neredzētu.

Būtiskākais jauninājums ir Kalnaziedu pilskalna apciemojums. Iepriekš nesekmīgi meklēju taku uz to, bet tagad esmu bruņojies ar vietējo tūrisma nozares darbinieku padomiem par to, kā nokļūt pilskalnā, tāpēc izredzes uz sekmīgu iznākumu ir visnotaļ labas.

Gluži katru maršruta cilpu kartē nevelku, tāpēc vien aptuvens aprēķins vēsta, ka soļošu vismaz 40 kilometru. Nodrošinos ar karstu dzērienu un ko uzkožamu enerģijas atjaunošanai pārgājiena laikā, bet paredzu arī veikalu apmeklējumus, jo maršrutā būs trīs pilsētas – Koknese, Aizkraukle un Skrīveri.

Tieku pie iespējas pagulēt nedaudz ilgāk, jo pats agrākais vilciens, kas var mani nogādāt Koknesē, no Rīgas atiet 07:31 no rīta. Modinātāju lieku uz 05:40 sestdienas, 2. oktobra rītā.

Par Aizkraukles novadā piedzīvoto lasiet te.

Kaives Senču ozolu meklējot

Kaives Senču ozols jau labu laiku pabijis manu pārgājienu mērķu sarakstā, bet tehnisku iemeslu dēļ ideja bija nolikta uz plauktiņa un krāja tur putekļus līdz pat 2021.gada jūnija beigām, kad nolēmu beidzot doties apciemot ozolu.

Maršruts top salīdzinoši viegli, jo ir skaidrs, ka jātiek līdz ozolam un vēlams pēc tam nonākt vietā, no kuras transports nogādās mani Rīgā. Lemju par labu apļveida maršrutam Tukums – Kaives Senču ozols – Tukums.

Lai maršruts interesantāks, plānoju atpakaļ doties pa citu ceļu, nekā tas, pa kuru sasniegšu ozolu. Izpētu arī citus objektus, kas varētu būt apskatāmi pārgājiena laikā. Apkārtnē bijis visai daudz muižu, un to, kas palicis no dažām no tām, varētu būt iespēja skatīt dabā.

Distance aptuveni 35 kilometrus gara. Mazliet izaicinoši, ņemot vērā to, ka labu laiku neesmu soļojis šādus attālumus, bet pārgājienu sākšu gana agri, lai būtu iespēja bez steigas paveikt iecerēto.

Par to, kā man veicās pārgājienā no Tukuma līdz Kaives Senču ozolam un atpakaļ, lasi šeit.

%d bloggers like this: