pargajieni – Indulis raksta

Viesojoties Bauskas novadā

Pārskatot pārgājienu maršrutu ideju sarakstu, apstājos pie ieraksta “Bauskas apkārtne”, mēģinādams atcerēties, uz kuru pusi no Bauskas biju iecerējis doties. Pirms trim gadiem aizsoļoju no Iecavas līdz Bauskai, šoreiz lemju veidot apļveida maršrutu.

Obligātās pieturvietas ir skaidras – pati Bauska, Mežotne, Rundāle, bet maršrutā ir vēl dažas vietas, kas piesaista manu interesi, tāpēc sazvanu Bauskas Tūrisma informācijas centru, lai apvaicātos par vienu no tām – Jumpravmuižas parku. Iepriekš šai parkā esošās mākslīgās pilsdrupas esmu skatījis tikai no pretējā Lielupes krasta, tāpēc labprāt iepazītu tās tuvāk.

Saņemu ieteikumu sazināties ar pašu parka saimnieci, kas izrādās ļoti atsaucīga, ieminas, ka ieeja ir par 2 eiro ziedojumu un es droši varot iet parkā jau agri no rīta. Piesaka tikai, lai kārtīgi aiztaisu vārtiņus, citādi viņas zirgi varot aizklīst pie kaimiņiem.

Vēl Bauskas TIC apvaicājos par iespējām uz ilgāku laiku novietot auto. Bauskas TIC darbiniece iesaka man stāvlaukumu līdzās Bauskas rātsnamam.

Uzzinu arī, ka Bauskā manis iecerētajā 20. maijā notiek ZZ čempionāta fināls, tāpēc spriežu, ka Bauskā man jābūt tik agri, lai paspēju pilsētu apskatīt pirms ļaužu pūļu ierašanās.

Atrodu virkni jaunu apskates objektu pašā Bauskā, jo, lai arī pilsētā esmu viesojies vairākkārt, ir vietas, kur līdz šim neesmu iegriezies.

Kad esmu salicis visu kopā, secinu, ka distance tuvosies 40 kilometriem. Tas ļoti atkarīgs no tā, cik daudz nostaigāšu pa pašu Bausku.

Par pārgājienu Bauskas novadā vairāk lasiet šeit.

Atgriešanās Siguldā

Esmu nolēmis, ka pienācis laiks mazliet vairāk izaicināt sevi, tāpēc par nākamo pārgājiena norises vietu izvēlos Siguldu, no kuras tehnisku iemeslu dēļ labu laiku esmu turējies pa gabalu.

Vēlos palodāt pa vietām, kas savulaik jau apmeklētas – Viešu pilskalnu, Iežu grāvi, mazliet pamainot iepriekš izmantotos maršrutus, lai, iespējams, atklātu sev ko jaunu, iepriekš neredzētu. Pārlūkojot dažādas kartes, atrodu vēl kādu objektu, kas lieliski iekļaujas manā pārgājiena plānā, jo Turaidas apkārtnes meži slēpj Turaidas ķieģeļu cepļa drupas.

Kad pārgājiena maršruts jau šķiet skaidrs, Siguldas ierakstos sociālajos tīklos ieraugu ziņas par ziedošiem soliņiem par godu Imanta Ziedoņa 90 gadu jubilejai un GNP 50 gadu jubilejas foto rāmi Paradīzes kalnā. Nu man ir interese izstaigāt arī Siguldas pilsētu, tāpēc atgriežos pie kartēm, lai saplānotu savu pastaigu.

Nolemju, ka pasākuma starts būs Siguldas centrā, kur sameklēšu ziedošos soliņus, pa ceļam apskatot arī citas vietas, tad izmetīšu līkumu līdz Paradīzes kalnam un noslēgumā došos uz Gaujas labo krastu, lai apciemotu jau sākotnēji iecerētās vietas.

Izvēloties starp auto un vilcienu, šoreiz lemju par labu automašīnai, jo agrākais vilciens no Rīgas uz Siguldu ir 6:46, kas man šķiet pārāk vēlu. Braucot ar auto es tai laikā jau būšu Siguldā.

Modinātājs tiek likts uz 4:00 no rīta.

Par to, ko man izdevās izstaigāt un apskatīt Siguldā, lasiet šeit.

No Liepas uz Raunu

Lai izvēlētos kārtējā pārgājiena maršrutu, sameklēju jau pirms kāda laika tapušu sarakstu ar dažādu vienas dienas pārgājienu idejām. Ar acīm pārskrējis apkopotajiem variantiem, apstājos pie atzīmes “Liepa – Rauna”.

Liepas pusē ir daži objekti, ko iepriekš neesmu kārtīgi apskatījis, Raunā arī esmu pabijis vien populārākajos apskates objektos, tāpēc nu ir iespēja tuvāk iepazīt abus ciemus. Lūkoju arī, kas atrodams starp tiem. Lai arī taisnākais ceļš piedāvā dažas, iespējams, interesantas pieturas, lemju par labu mazliet garākam maršrutam caur Jaunraunu.

Tā kā maršruts nav apļveida, risināms arī loģistikas jautājums. Sazvanījis Raunas TIC, noskaidroju, ka pēcpusdienās ir divi autobusi no Raunas uz Rīgu. Ar to man pietiek, lai būtu drošs par nokļūšanu mājās. Uz Liepu tad došos ar pašu pirmo vilcienu no Rīgas, atpakaļ – ar autobusu no Raunas.

Maršruts lielākoties vijas pa dažādu ceļu nomalēm, tāpēc īpaši izpētu lielāko no tiem – Priekuļu – Raunas ceļu, gar kuru man jānoiet vismaz piecus kilometrus. Par laimi Google ar savu auto ir izvizinājusies pa šo ceļu, dodot man iespēju virtuāli to iepazīt. Nopriecājos, ka ceļa nomales ir gana platas un līdzenas, tā kā varēšu droši soļot pa tām.

Maršrutu saplānojis, kravāju mugursomu un gatavojos ceļam. Modinātājs uzlikts uz 5:00 no rīta.

Par manām gaitām maršrutā no Liepas uz Raunu lasiet šeit.

Atgriešanās Abavas senlejā

Kad 2020. gada maija sākumā apciemoju Kandavu, Abavu, Imulas takas un Sabili, esmu atzīmējis vēl vairākus apskates objektus, ko būtu vērts redzēt, tāpēc, domājot par kārtējā pārgājiena maršrutu, atgriežos pie Imulas un Amulas takām.

Lai distance nepārsniegtu trīsdesmit kilometru, top skaidrs, ka pārgājiena starta punkts liekams kaut kur trīsstūrī, ko veido Plosti, Kalnmuiža un Imulas ieteka Abavā.

Ja viens maršruta virziens man ir skaidrs uzreiz – Imulas takas, Matkule, Pūces, tad otrs prasa jau zināmu galvas lauzīšanu. No Pūcēm uz Plostiem var nokļūt gar šoseju, bet tas būtu trakoti garlaicīgi. Jo īpaši vairāku kilometru garumā.

Pie risinājuma nonāku dienu pirms plānotā pārgājiena, kad, pētot balticmaps.eu karti, kurā atzīmēti dažādi apskates objekti, pievēršu uzmanību Zāģeru Velnakmenim Amulas labajā krastā. Līdz tam man pieejamās kartēs nav iezīmēts neviens ceļš, bet attālums no punkta, kurā akmenim tuvākais ceļš beidzas, līdz punktam, kurā sākas ceļš no “Zāģeru” mājām, ir visnotaļ tverams – gaisa līnijā tikai viens kilometrs.

Sazvanu Kandavas tūrisma speciālistus, lai noskaidrotu, cik ejams varētu būt mežs izvēlētajā posmā, un noskaidroju, ka tas varētu būt gluži labi ejams. Fiksēju aptuveno Zāģeru Velnakmens atrašanās vietu, un maršruta otrais posms man ir gatavs.

Par manām gaitām Imulas un Amulas takās lasiet šeit.

Baldones stāstu takās

Meklējot vietas, kur vēl nav pabūts, nonāku pie Baldones – vietas, kas ir ļoti tuvu Rīgai, tomēr iepriekš apciemota tikai caurbraucot. Ik pa brīdim esmu manījis atsauces uz Baldones Stāstu takām, tāpēc nolemju, ka nu ir laiks šos stāstus iepazīt.

Reģionālā reforma nedaudz sarežģī plānošanu, jo ne visas saites uz maršrutiem un citu informāciju, ko kādreiz radījis Baldones novads, strādā arī šodien, kad Baldone jau ir Ķekavas novada sastāvā. Ik pa brīdim uzduros Ķekavas novada mājaslapas paziņojumam “Opā! Tāda lapa nav atrodama”.

Ja man uzreiz ir skaidrs, kuru no diviem Stāstu taku lokiem – lielā un mazā – izvēlēties, tad ieintriģē vēl kāds maršruts – Baldones militārā mantojum digitālais maršruts. Tas solās būt aizraujošāks kaut vai tikai ar to, ka dabā nav marķēts. Kad lūkoju pēc solītā maršruta GPX faila, gan dators, gan telefons bļauj, lai tādu lapu neapmeklēju. Ķekavas novada TIC un mana skolasbiedrene Elīna, kas dzīvo Baldonē, var līdzēt tikai ar Google Maps versiju. Tad nu apņemos orientēties ar Google palīdzību.

Nolemju, ka Baldonē ieradīšos vienlaikus ar saullēktu, lai iespējami vairāk dienas gaismas varu atvēlēt šīs vietas iepazīšanai. Agros rītos parasti satiksme mierīgāka ne tikai uz ielām un šosejām, bet arī dabas takās.

Sīkāk par Baldones takās piedzīvoto lasiet te.

Atgriešanās Daugavas ielejā

Plānojot kārtējo pastaigu, atceros sarunu, kas pirms aptuveni pusotra gada notika ar Daugavas senlejas raganām. Tolaik apvaicājos raganām par Aizkraukles muižu un Karikstes akmeni, un atbildē saņēmu ieteikumu minētās vietas apciemot vizbuļu ziedēšanas laikā. Tāpat raganas minēja, ka muižas apkārtnē esot vairāki dižozoli.

Vizbuļi sāk ziedēt aptuveni tagad – aprīļa vidū, tāpēc nosūtu Aizkraukles pagasta iemītniecei Gunai jautājumus par konkrētākām iecerēto apskates objektu atrašanās vietām. Guna ir gatava ne tikai pastāstīt, kur tie atrodas, bet pati aizvest mani turp un visu parādīt, tāpēc sāku likt kopā maršrutu pastaigai Aizkraukles pagastā.

Ar Gunu esam vienojušies tikties pie kādreizējās Aizkraukles muižas. Nolemju, ka šoreiz ceļā došos ar vilcienu, tāpēc starts manam pārgājienam būs Aizkraukles dzelzceļa stacijā. Brīdi palauzījis galvu par to, vai finiša līniju likt Skrīveros, vai tomēr tai pašā Aizkrauklē, lemju par labu otrajam variantam, kas dos man iespēju Daugavas ieleju apskatīt gan no augšas, gan no upes malas.

Guna ir minējusi, ka izvedīs mani pa ceļu, pa kuru baronese devusies uz baznīcu. Pāri septiņām gravām. Katram gadījumam izpētu arī alternatīvus maršrutus, jo gravu dziļums var būt dažāds, tāpēc lieti noderētu zināt arī vieglāku ceļu. Septiņas gravas gan izklausās pārāk aizraujoši, lai laistu garām iespēju vismaz pamēģināt.

Noskaidrojis, ka tikšanās 8:00 svētdienas rītā Gunai ir pieņemama, izvēlos pašu pirmo vilcienu no Rīgas uz Aizkraukli, kas no Rīgas atiet 5:08. Tas dos iespēju maksimāli izmantot dienas gaismu. Tā gan solās būt visai pelēcīga, jo tieši pārgājienam izvēlētajā datumā – 16. aprīlī – solīts apmācies un brīžiem lietains laiks.

Par pārgājienu Aizkraukles pagastā lasiet šeit.

Pavasara sagaidīšana Kandavā

Mani pastaigu maršruti pamazām atkal stiepjas garumā, un nolemju, ka laiks atgriezties arī pārgājienu dzīvē, tāpēc sāku meklēt kādu 10 – 20 kilometru garu maršrutu, kurā izlocīt kājas.

Pārlūkojot vietas, kas būtu aptuveni 100 kilometru rādiusā ap Rīgu, apstājos pie Kandavas. Dažas reizes esmu viesojies šai pilsētā, bet nekad neesmu tā īsti izstaigājis tās vecpilsētas ieliņas. Pirms trim gadiem, kad no Kandavas soļoju uz Sabili, palika neapskatītas vietas arī Kandavas pagastā, bet svarīgi pārliecināties, ka saprātīgā attālumā no pilsētas varēšu šķērsot Abavu.

Sazinājies ar Kandavas Tūrisma informācijas centru, noskaidroju, ka objekts, kas kartēs dēvēts par Zvejnieku tiltu, ir pieejams kājāmgājējiem, tāpēc nosaku to par Abavas šķērsošanas vietu un jau pamatīgāk pievēršos kartēm, lai saprastu, ko varu apskatīt iecerētā maršruta ietvaros.

Jau zināmiem apskates objektiem – Kandavas Bruņinieku pilskalnam, tiltam pār Abavu un citiem – pievienoju vecpilsētas ieliņas un visu, ko tur varu atrast. Tāpat ceru, ka redzēšu kaut daļu no tā, kā Kandava saposta Lieldienām par godu.

Lieldienu nedēļas nogalei meteorologi sola lieliskus laikapstākļus, tāpēc atceļu ierasto piektdienas rīta treniņu sporta zālē, lai ar saullēktu dotos uz Kandavu.

Vairāk par pārgājienu Kandavas pusē lasiet šeit.

Vecītis brīvsolī. Limbažu novads

Ziemassvētku vecītis dodas savā ikgadējā pārgājienā. Šoreiz Limbažu novadā, soļojot no Katvariem līdz Limbažiem. Sīkāk par vecīša piedzīvoto lasiet šeit.

Ieskats vecīša pārgājienā. Paldies Raivo Freimanim par video.

Apkārt Juglas ezeram ar iekļautu Brīvdabas muzeja apciemojumu

Grūti pat teikt, kad bijis mans pēdējais Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apmeklējums. Pirms dažiem gadiem ir pabūts tā lauku ekspozīcijā “Vēveros”, bet Juglas ezera krastos uzstādītās senās celtnes, šķiet, neesmu apciemojis kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Brīvdabas muzejs iekļūst manā darāmo darbu sarakstā, bet maršrutus parasti zīmēju kaut kur tālāk no Rīgas, tāpēc muzejs vēl labu laiku gaida savu iespēju.

Papildu iedvesmu sniedz darba kolēģis Ģirts, kas kādā oktobra sestdienā apiet apkārt Juglas ezeram, bet netiek Brīvdabas muzejā, jo tur nav ļauts ievest tā četrkājaino draugu.

Apskatoties Ģirta ieto maršrutu, ir skaidrs, ka vietām mūsu intereses atšķirsies, bet kopumā plāns ir identisks – laiks doties apkārt Juglas ezeram.

Juglas ezera krastos savulaik bijušas dažādas muižas un muižiņas, daudzas no tām vairs nav saglabājušās, tomēr maršruta plānā atzīmēju piecas, ko jāapskata dabā, – Zēlustes, Brekšu, Juglas, Bonaventuras muižas un Strazdumuižu.

Par maršruta sākuma un beigu punktu izvēlos sabiedriskā transporta galapunktu Juglā, kuru varu viegli sasniegt no Ziepniekkalna, iekāpjot 4. maršruta trolejbusā.

Maršruta līniju velku uz dienvidiem gar Juglas ezera rietumu krastu, tad uz ziemeļiem tā austrumu krastā, lai Brīvdabas muzejs būtu jau atvērts apmeklētājiem, kad tuvošos tā vārtiem. Sazvanījis muzeju, noskaidroju, ka ieeja paredzēta tikai no Brīvdabas ielas puses, t.i., no muzeja ziemeļiem. Nospriežu, ka iecerēto maršruta virzienu saglabāšu un muzejam sākotnēji apiešu apkārt caur Berģiem.

Vairāk par manu apli ap Juglas ezeru lasiet šeit.

Ziemassvētku kaujas atceroties

Iespējams, ka vainīgs novembris, kas Latvijas iedzīvotājos parasti raisa patriotiskākas domas un sajūtas. Iespējams, ka samērā mazais attālums no Rīgas un fakts, ka visai sen esmu apciemojis tikai pašu Ložmetējkalnu, ir tas, kas liek man pievērst savu skatienu Tīreļpurvam.

Ložmetējkalns, protams, kļūst par vienu no pieturas punktiem. Ievēroju arī Ziemassvētku kauju muzeju. Pamazām, pētot dažādas kartes un mainot to mērogu, atklāju arvien vairāk piemiņas vietu un citu interesantu apskates objektu, kas saistīti ar Ziemassvētku kaujām.

Sākotnēji lieku vien punktus kartē, lai pēc tam tos savienotu kādā iespējami apļveidīgākā maršrutā. Redzu, ka distance būs mērāma vairākos desmitos kilometru.

Kad šķiet, ka kartē vajadzīgie punkti salikti, roka mazliet paslīd, un mans skatiens aizceļo uz austrumiem, kur ieraugu Antiņu brāļu kapus un 1. Pasaules kara ierakumus arī Mārupes novadā. Vieta ir nedaudz atstatu no sākotnēji iecerētajiem apskates objektiem, tomēr, iespējams, ka varu sasniegt arī to.

Kartes liecina, ka mani sagaida visnotaļ purvainas vietas, mežainas kāpas un gari zemes ceļi. Mežos paslēpušies arī kādreizējie ierakumi, kurus atzīmēju sev informācijai, lai, iespējams, apciemotu kādus no tiem.

Kartē vēl pietrūkst pārgājiena starta un finiša punkta, kur atstāt auto. Apsveru iespēju to novietot kādā no Ložmetējkalna autostāvvietām, bet tad atceros savulaik ar kolēģiem iecienītu restorānu Rīgas – Liepājas šosejas malā – “Aitiņlauvas”. Zvanu, lai noskaidrotu, vai man tiks dota iespēja novietot savu auto līdzās viesu namam un restorānam. Saņemu “zaļo gaismu” ar piebildi, ka pēc pārgājiena esmu gaidīts krogā uz kādu karstu dzērienu.

Kad kartē likts arī starta punkts, varu iezīmēt iecerēto maršrutu. Gluži perfekts “aplis” nesanāk, ir dažas vietas, kur soļošu turp un atpakaļ pa vienu un to pašu ceļu, bet pārgājiena distance izskatās cienījama – ap 40 kilometriem.

Par to, kā aizritēja mans pārgājiens Ziemassvētku kauju norises vietās, lasiet šeit.

Dalīties ar šo:

Like this:

Dalīties ar šo:

Like this:

Dalīties ar šo:

Like this:

Dalīties ar šo:

Like this:

Dalīties ar šo:

Like this:

Dalīties ar šo:

Like this:

Dalīties ar šo:

Like this:

Dalīties ar šo:

Like this:

Dalīties ar šo:

Like this:

Dalīties ar šo:

Like this: