Atgriešanās Abavas senlejā

Kad 2020. gada maija sākumā apciemoju Kandavu, Abavu, Imulas takas un Sabili, esmu atzīmējis vēl vairākus apskates objektus, ko būtu vērts redzēt, tāpēc, domājot par kārtējā pārgājiena maršrutu, atgriežos pie Imulas un Amulas takām.

Lai distance nepārsniegtu trīsdesmit kilometru, top skaidrs, ka pārgājiena starta punkts liekams kaut kur trīsstūrī, ko veido Plosti, Kalnmuiža un Imulas ieteka Abavā.

Ja viens maršruta virziens man ir skaidrs uzreiz – Imulas takas, Matkule, Pūces, tad otrs prasa jau zināmu galvas lauzīšanu. No Pūcēm uz Plostiem var nokļūt gar šoseju, bet tas būtu trakoti garlaicīgi. Jo īpaši vairāku kilometru garumā.

Pie risinājuma nonāku dienu pirms plānotā pārgājiena, kad, pētot balticmaps.eu karti, kurā atzīmēti dažādi apskates objekti, pievēršu uzmanību Zāģeru Velnakmenim Amulas labajā krastā. Līdz tam man pieejamās kartēs nav iezīmēts neviens ceļš, bet attālums no punkta, kurā akmenim tuvākais ceļš beidzas, līdz punktam, kurā sākas ceļš no “Zāģeru” mājām, ir visnotaļ tverams – gaisa līnijā tikai viens kilometrs.

Sazvanu Kandavas tūrisma speciālistus, lai noskaidrotu, cik ejams varētu būt mežs izvēlētajā posmā, un noskaidroju, ka tas varētu būt gluži labi ejams. Fiksēju aptuveno Zāģeru Velnakmens atrašanās vietu, un maršruta otrais posms man ir gatavs.

Par manām gaitām Imulas un Amulas takās lasiet šeit.

Pavasara sagaidīšana Kandavā

Mani pastaigu maršruti pamazām atkal stiepjas garumā, un nolemju, ka laiks atgriezties arī pārgājienu dzīvē, tāpēc sāku meklēt kādu 10 – 20 kilometru garu maršrutu, kurā izlocīt kājas.

Pārlūkojot vietas, kas būtu aptuveni 100 kilometru rādiusā ap Rīgu, apstājos pie Kandavas. Dažas reizes esmu viesojies šai pilsētā, bet nekad neesmu tā īsti izstaigājis tās vecpilsētas ieliņas. Pirms trim gadiem, kad no Kandavas soļoju uz Sabili, palika neapskatītas vietas arī Kandavas pagastā, bet svarīgi pārliecināties, ka saprātīgā attālumā no pilsētas varēšu šķērsot Abavu.

Sazinājies ar Kandavas Tūrisma informācijas centru, noskaidroju, ka objekts, kas kartēs dēvēts par Zvejnieku tiltu, ir pieejams kājāmgājējiem, tāpēc nosaku to par Abavas šķērsošanas vietu un jau pamatīgāk pievēršos kartēm, lai saprastu, ko varu apskatīt iecerētā maršruta ietvaros.

Jau zināmiem apskates objektiem – Kandavas Bruņinieku pilskalnam, tiltam pār Abavu un citiem – pievienoju vecpilsētas ieliņas un visu, ko tur varu atrast. Tāpat ceru, ka redzēšu kaut daļu no tā, kā Kandava saposta Lieldienām par godu.

Lieldienu nedēļas nogalei meteorologi sola lieliskus laikapstākļus, tāpēc atceļu ierasto piektdienas rīta treniņu sporta zālē, lai ar saullēktu dotos uz Kandavu.

Vairāk par pārgājienu Kandavas pusē lasiet šeit.

Kaives Senču ozolu meklējot

Kaives Senču ozols jau labu laiku pabijis manu pārgājienu mērķu sarakstā, bet tehnisku iemeslu dēļ ideja bija nolikta uz plauktiņa un krāja tur putekļus līdz pat 2021.gada jūnija beigām, kad nolēmu beidzot doties apciemot ozolu.

Maršruts top salīdzinoši viegli, jo ir skaidrs, ka jātiek līdz ozolam un vēlams pēc tam nonākt vietā, no kuras transports nogādās mani Rīgā. Lemju par labu apļveida maršrutam Tukums – Kaives Senču ozols – Tukums.

Lai maršruts interesantāks, plānoju atpakaļ doties pa citu ceļu, nekā tas, pa kuru sasniegšu ozolu. Izpētu arī citus objektus, kas varētu būt apskatāmi pārgājiena laikā. Apkārtnē bijis visai daudz muižu, un to, kas palicis no dažām no tām, varētu būt iespēja skatīt dabā.

Distance aptuveni 35 kilometrus gara. Mazliet izaicinoši, ņemot vērā to, ka labu laiku neesmu soļojis šādus attālumus, bet pārgājienu sākšu gana agri, lai būtu iespēja bez steigas paveikt iecerēto.

Par to, kā man veicās pārgājienā no Tukuma līdz Kaives Senču ozolam un atpakaļ, lasi šeit.

%d bloggers like this: