Cilvēks, kam nepieciešama kustība, kuru aizrauj jaunu vietu iepazīšana un izpēte. Iecienītākais pārvietošanās līdzeklis ir paša kājas (skriešus, soļos vai kāpjot), bet gana bieži sanāk braukt arī ar auto. Varu atrast, ko darīt, ko apskatīt un kur uzkāpt, šķiet, jebkur, un labprāt to daru.
Patīk atrast jaunus izaicinājumus un tos pieveikt. Reiz sensenos laikos noskrieta pilnā Rīgas Maratona distance. Divreiz. Tam sekoja 208 km solo velobrauciens no Rīgas uz Grobiņu, jo tas likās aizraujošāk par braucienu autobusā. 2009.gadā manu sirdi iekaroja kalni, un līdzšinējos piedzīvojumos esmu ticis jau līdz 6000 m robežai.
Kopš 2017.gada eju īsākos un garākos pārgājienos pa Latviju, izmantojot esošus maršrutus, plānojot un laužot savu ceļu, kā arī apvienojot abus iepriekš minētos. Līdz šim garākais vienas dienas pārgājiens veikts “Simtiņš 2019” ietvaros, kad finišā pēc nepilnas 21 stundas pulsometrs uzrādīja 105 kilometru distanci. Reizēm mani var manīt dažādu skrējienu trasēs, jo arī tā ir lieliska iespēja apceļot Latviju.
Attiecības ar rakstīšanu sākās bērnībā, kad rakstīju pasakas. Pirmais kāda pasākuma apraksts radās 2003.gadā pēc jau minētā Rīgas – Grobiņas velobrauciena.
2009.gadā trīs mēnešus strādāju Londonā un ik nedēļu sūtīju e-pastu kolēģiem un tuviniekiem, aprakstot Lielbritānijā pieredzēto. Pozitīvās atsauksmes par vēstulēm no Londonas un pieprasījums lika tapt ceļojumu piezīmēm no Kilimandžaro un Akonkagvas ekspedīcijām.
Kad sāku pats plānot un realizēt dažādus pārgājienus, arī tiem tapa apraksti, kas pamazām krājās Facebook. Lai visi “kopotie raksti” būtu vienkopus un vieglāk pārskatāmi, tika izveidota šī lapa.
Es rakstu, tāpēc ka dodos piedzīvojumos, nevis dodos piedzīvojumos tāpēc, lai būtu, par ko rakstīt. Šis ir veids, kā pašam saglabāt spilgtākā atmiņā piedzīvoto. Ja tas dod jaunas zināšanas, idejas, iedvesmu vai vienkārši vēl vienu iemeslu pasmaidīt kādam lasītājam, tas ir lieliskākais dzinulis turpināt dalīties ar pieredzēto.
Piedzīvojumi turpinās 🙂
Indulis raksta 