Jaunākā dēla treniņnometne Rojā ir lielisks pamudinājums man aizdomāties par pārgājienu Ziemeļkurzemē. Dundaga un tās apkārtne jau labu laiku ir manā pārgājienu darāmo darbu sarakstā. Ja nu kāda ārkārtas situācija, būšu vien īsa brauciena attālumā no dēla, bet citādi Rojas pusē rādīties neplānoju.
Tā kā pārgājienu maršruti var ietvert Slīteres Nacionālā parka teritoriju, sazinos ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), lai noskaidrotu, ko drīkstu un ko nedrīkstu darīt. Saņemu ieteikumu izmantot jau izstrādātos maršrutus, jo tad, ja nolemšu iemīt jaunas takas, tās rakstiski jāsaskaņo ar DAP, jo pastāv iespēja, ka manās pēdās seko vēl citi gājēji. Par laimi Slīteres Nacionālā parka teritorijai ir gana daudz maršrutu un dabas taku, tāpēc šoreiz jaunus ceļus nemeklēšu.
Atrodu arī naktsmītni par gluži pieņemamu cenu. Plānoju viesu namā “Jūras sapņi” nakšņot trīs naktis. Maršruti un to secība atkarīgi arī no laikapstākļiem. Esmu drošs, ka pašu pirmo vēlos realizēt garāko no iecerēm – Dundaga – Mazirbe – Dundaga.
29. jūnijā noslēdzu darba dienu, sēžos automašīnā un dodos uz Dundagas pusi. Īsi pirms 21:00 vakarā sasniedzu viesu namu, kura saimnieks tieši tai brīdī pļauj zālāju. Saimnieks ierāda man istabiņu, un bāzes nometne tuvāko dienu aktivitātēm ir gatava.
Sastopu kādu pāri, kas arī mitināsies “Jūras sapņos” un apvaicājas, vai esmu sportists. Top skaidrs jautājuma iemesls. Nedēļas nogalē Rojas pusē gaidāmas orientēšanās sacensības “KĀPA 2023”, uz kurām ieradies arī šis pāris. Minu, ka man ir savi pastaigu plāni, kuru maršruti visticamāk ar orientieristu trasēm nekrustosies.
30. jūnijam nokrišņi netiek solīti, bet diena varētu būt visai karsta. Iecerētais pārgājiens būs izaicinošs, bet pieveicams.
Par to, kā man veicās ceļā no Dundagas uz Mazirbi un atpakaļ, lasiet šeit.
Indulis raksta 