Pamazām esmu radījis virkni vienas dienas maršrutu ideju, kuras vēlos realizēt, bet brīdī, kad apjaušu, ka ar vilcienu varu nokļūt Ludzā, visas iepriekš radītās idejas tiek liktas pie malas, un es veru vaļā informāciju par Latvijas senāko pilsētu un to, ko apskatīt tās apkārtnē.
Ludza manos plānos bija pavīdējusi jau iepriekš, domājot par vietām, ko vēlos apciemot Latgalē, un, lai arī ceļā pavadāmas četras stundas, vilciens ir gana ērts pārvietošanās līdzeklis. Noteikti mans iecienītākais sabiedriskā transporta veids.
Sava pārgājiena maršrutu veidoju, izmantojot dažādus pastaigu un pārgājienu maršrutus, ko izveidojuši Ludzas tūrisma nozares pārstāvji. Tā kā nekad iepriekš neesmu pabijis šai pilsētā, itin viss liekas interesants un aizraujošs.
Sākotnēji esmu nolēmis uz Ludzu doties 28. martā, lielo pārgājienu veikt 29. martā un dienu vēlāk atgriezties Rīgā, bet laika prognozes vieš pēdējā brīža korekcijas manos plānos, jo lielākā daļa sinoptiķu neatlaidīgi sola, ka tieši piektdiena, 29. marts būs Lieldienu nedēļas lietainākā diena. Gribu, lai mana pirmā tikšanās ar Ludzu ir iespējami skaistāka, tāpēc rīkojos.
Sazvanos ar viesnīcu “Lucia”, kurā esmu rezervējis naktsmītni, un vienojos, ka mana uzturēšanās viesnīcā sāksies un beigsies dienu agrāk nekā rezervēts. Atsakos arī no iespējas startēt kārtējā mūzikas minēšanas spēles “Melomaniaki” posmā, jo tai laikā man jau jāsēž vilcienā. Dienā ir tikai divi vilcieni no Rīgas uz Ludzu, tāpēc manevru iespējas ierobežotas.
27. martā noslēdzu darba dienu un dodos uz Rīgas centrālo dzelzceļa staciju. Vilciens Rīga – Zilupe jau gaida perona malā. Vēl pēdējais zvans par darba tēmu, tad kāpju vilcienā un pievēršos Ludzai un paredzētajam pārgājienam.
Lai arī nākamā diena ir darba diena, daudz cilvēku jau šodien dodas ārpus Rīgas. Sēžu atjaunotos vilciena vagonos, kur tablo pavēsta pieturas un paredzamo pienākšanas laiku, vilciena ātrumu, temperatūru vilcienā un ārpus tā, kā arī to, ka vilcienā pieejams bezmaksas wi-fi. Jaunās, caurspīdīgās vagonu durvis gan ir izaicinājums dažiem pasažieriem, kāda sieviete mēģina iziet tām cauri, durvis neatverot, bet viss beidzas vien ar negaidītu pārsteigumu un nelielu būkšķi.
Ja ekrānos minētie vilciena pienākšanas laiki pieturvietās ir visai precīzi, tad bezmaksas wi-fi, šķiet, ir tik populārs, ka to jau izķēruši citi pasažieri. Kamēr ārā vēl gaišs, labprāt vēroju ainavas aiz loga, bet, kad satumst, tad lūkoties uz savu atspulgu logā vairs nav izklaidējoši.
Gaisa temperatūra vagonā sākotnēji 19,5 grādi, tad tā pamazām kāpj un sasniedz jau 21,5 grādus, bet tad, vagonam pamazām tukšojoties, arī temperatūra atkal krīt, sasniedzot 20 grādu atzīmi, un gaiss vagonā kļūst svaigāks.
21:00 vakarā ierodamies Ludzā. Vienlaikus ar mani izkāpj vēl pulciņš cilvēku. Daudzus no tiem pie Ludzas dzelzceļa stacijas sagaida, iesēdina automašīnās un aizved uz mājām pilsētā vai ārpus tās. Esmu viens no retajiem, kas kājām soļo uz pilsētas centra pusi. Aši apsteidzu kādu puisi, kas uzreiz pēc izkāpšanas no vilciena ilgojos tikt pie cigaretes, tad jau raitā, vienmērīgā solī pa Stacijas ielu eju uz savu viesnīcu.
Pēc deviņiem vakarā Ludzā vēl kūsā dzīvība. Laukumā pie Ludzas novada domes novietotas divas automašīnas ar pavērtām durvīm un bagāžniekiem. Skan skaļa mūzika, cilvēki, šķiet, dejo vai iesaistījušies kādās sportiskās aktivitātēs.
Pēc mirkļa no kādas šķērsielas parādās motorollers, kura priekšējais lukturis gan nodzisis. Skaļi rūkdams, motorollers aiztrauc man garām pa Stacijas ielu, atstājot aiz sevis spēcīgu izplūdes gāzu aromātu.
Kad nokļūstu viesnīcā, ar darbinieci vienojamies, ka 5:45 no rīta tā atslēgs man viesnīcas ārdurvis. Ceru no rīta sagaidīt saullēktu. Brokastis tik agri man arī jānodrošina pašam, bet mugursomā ir gan ēdiens, gan dzēriens, tā kā paēdis būšu.
Noregulēju modinātāju uz 5:00 no rīta un liekos uz auss. Mani gaida aizraujoša pastaiga.
Par to, kā man veicās pārgājienā Ludzā un tās apkārtnē, lasiet šeit.
Indulis raksta 