Meklējot vietas, kur vēl nav pabūts, nonāku pie Baldones – vietas, kas ir ļoti tuvu Rīgai, tomēr iepriekš apciemota tikai caurbraucot. Ik pa brīdim esmu manījis atsauces uz Baldones Stāstu takām, tāpēc nolemju, ka nu ir laiks šos stāstus iepazīt.
Reģionālā reforma nedaudz sarežģī plānošanu, jo ne visas saites uz maršrutiem un citu informāciju, ko kādreiz radījis Baldones novads, strādā arī šodien, kad Baldone jau ir Ķekavas novada sastāvā. Ik pa brīdim uzduros Ķekavas novada mājaslapas paziņojumam “Opā! Tāda lapa nav atrodama”.
Ja man uzreiz ir skaidrs, kuru no diviem Stāstu taku lokiem – lielā un mazā – izvēlēties, tad ieintriģē vēl kāds maršruts – Baldones militārā mantojum digitālais maršruts. Tas solās būt aizraujošāks kaut vai tikai ar to, ka dabā nav marķēts. Kad lūkoju pēc solītā maršruta GPX faila, gan dators, gan telefons bļauj, lai tādu lapu neapmeklēju. Ķekavas novada TIC un mana skolasbiedrene Elīna, kas dzīvo Baldonē, var līdzēt tikai ar Google Maps versiju. Tad nu apņemos orientēties ar Google palīdzību.
Nolemju, ka Baldonē ieradīšos vienlaikus ar saullēktu, lai iespējami vairāk dienas gaismas varu atvēlēt šīs vietas iepazīšanai. Agros rītos parasti satiksme mierīgāka ne tikai uz ielām un šosejām, bet arī dabas takās.
Sīkāk par Baldones takās piedzīvoto lasiet te.
Indulis raksta 