Ādažu novada ezerus lūkojot

Šī pārgājiena ideja manī nobriest pamazām. Vispirms ir brauciens uz Veczemju klintīm, tad brauciens uz Limbažiem. Plānojot katru no tiem, skatiens kartē pārslīd Carnikavas un Lilastes apkārtnei. Tur taču ir tik daudz dažādu ezeru! Garezeru trijotni jau divas reizes esmu apciemojis, bet nolemju, ka tie arī iederēsies manā plānā.

Pamazām atzīmēju maršruta pieturas punktus. Orientējos uz aptuveni 30 kilometru maršrutu, tāpēc manī cīnās kārdinājums pievienot maršrutam vēl kādu ezeru ar saprāta balsi, kas saka, ka lielākoties izvēlētie ceļi būs nezināmi, tāpēc laiku, cik prasīs to pieveikšana, prognozēt grūti.

Sākotnēji trim Garezeriem pievienoju Lilastes ezeru, Dūņezeru un Dzirnezeru. Netālu no Dzirnezera ir Pulksteņezers. Iekļauts!  Starp Garezeriem un šoseju A1 ir arī Ummis, bet sākotnēji novilktais maršruts jau pārsniedz iecerētos rāmjus.

Sēdēdams pie kartes un pētīdams iespējas nolemju, ka Lilastes ezeram un Dūņezeram varu iet gar rietumu krastu, kas ļaus saīsināt distanci un iekļaut maršrutā arī Ummi. Lieliski! Tverams šķiet arī Kadagas ezers, tomēr galu galā to atmetu.

Apkopojis visu iecerēto, secinu, ka manā plānā ir astoņi ezeri. Gar pieciem no tiem iepriekš neesmu staigājis, savulaik tikai paviesojies atpūtas vietā pie Lilastes ezera.

Maršruts kartē iezīmēts, un atliek vairs tikai sagaidīt nedēļas nogali, kad ir gan laiks šādai aktivitātei, gan piemēroti laikapstākļi. Tāda diena pienāk tieši oktobra vidū. Lai gan laika prognozes vēl dažas dienas iepriekš rāda, ka Carnikavas pusē brīžiem varētu uzlīt, tuvojoties sestdienai tās kļūst optimistiskākas. Lietus jaka man, protams, ir līdzi somā, bet ir cerība, ka tā nebūs nepieciešama.

Par to, kā man veicās Ādažu novadā, lasiet šeit.

Dūņezers

Aktīva diena dabas parkā “Piejūra”

Savu iepriekšējo pārgājiena aprakstu noslēdzu ar vārdiem, ka 30.martā pārgājiena vietā gaidāms skrējiens, bet nākamo pārgājienu plānoju uz aprīļa pirmo nedēļas nogali. “Stirnu buka” pirmais posms, kas šogad notiek Carnikavā, neatlaidīgi tuvojas, bet tik pat neatlaidīgi aug mana vēlme pasākt vēl ko, tāpēc sāku pētīt iespējas.

Nav ne jausmas, cik daudz manī būs palicis spēka pēc skrējiena, tāpēc potenciālo maršrutu kombinēju tā, lai tajā būtu vairākas iespējas nepieciešamības gadījumā mest mieru.

Pati pirmā manā prātā nāk Gaujas ieteka jūrā. Jau acu priekšā redzu, ka tieši tā ir vieta, kur vēlos nofotografēt “Stirnu buka” piemiņas medaļu par pieveikto posmu. Kartē aptuveni nomēru attālumu un secinu, ka turp un atpakaļ no Carnikavas tas būs aptuveni 10 kilometrus garš maršruts.

Desmit kilometri gan nav lielums, kas mani biedētu, tāpēc paplašinu savus meklējumus. Nolemju, ka uz Mangaļsalas molu šoreiz neiešu, jo to, iespējams, sasniegšu tikai tumsā. Palūkojos, kas atrodams otrā virzienā, un ieraugu Garezerus, kurus nekad iepriekš neesmu apmeklējis. Attālumu nemēru, bet “uz aci” kopējais ceļš jau izskatās pavisam piedienīgi. Kartē parādās takas, kas ved gar pašiem ezeriem, tāpēc ceru uz lieliskiem skatiem.

Kā esmu iecerējis, maršruts dod man iespēju arī pārdomāt, jo pieejamas ir Carnikavas, Gaujas un Lilastes stacijas. Lilastes stacija, protams, nozīmē, ka esmu paveicis savu maksimālo programmu šai dienai. Tā nu, bruņojies ar idejām pārgājiena maršrutam, esmu gatavs uzsākt “Stirnu buka” jauno sezonu. Par to, kā pagāja šī diena, lasi šeit.

Gaujas ieteka jūrā
%d bloggers like this: