Skrējiens un soļojums Tērvetē

Tuvojoties “Stirnu buka” seriāla šī gada otrajam posmam Tērvetē, pamazām plānoju arī to, vai un ko darīt pēc sacensībām. Kartē vienu pēc otra iezīmēju dažādus iespējamos apskates objektus. Par to secību un apmeklējumu vispār lemšu jau pēc skrējiena finiša, kad zināšu, cik daudz no manis palicis pāri. “Zaķa” distancei, ko skriešu, organizatori sola aptuveni 13 kilometrus pa Tērvetes mežiem un pakalniem.

Tērvete piedāvā gan vēsturiskas, gan izklaidējošas apskates vietas, kā arī dabas objektus. Es mēģinu atrast arī tādas vietas, ko iepriekš neesmu skatījis, un pamazām izdodas, jo atzīmēta tiek gan Māla krauja, kas dēvēta par Tērvetes Staburagu, gan Tērvetes ūdenskrātuve.

Jau labu laiku pirms sacensībām nobriest lēmums no Rīgas izbraukt pavisam agri, lai automašīnu ērti novietotu Tērvetes dabas parka apmeklētājiem paredzētajā stāvlaukumā. Kad noskaidroju, ka no manas dzīvesvietas līdz Tērvetei ir aptuveni stundas brauciens, savu startu nozīmēju uz pulksten 7:00 no rīta.

Laika prognozes sola visai siltu laiku, tāpēc somā iemetu dažus apģērba gabalus, ko uzvilkt mugurā skrējienā un pārgājienā piesviedrēto vietā. Tāpat ielieku arī apavus pārgājienam, jo iepriekšējā pieredze liecina, ka pārgājiens skriešanai paredzētos apavos var beigties visai sāpīgi manām kāju pēdām. Somā iekrīt arī pāris dzēriena pudeles, lai es pavisam neizžūstu karstumā.

Modinātājs tiek likts uz 6:10 sestdienas, 27.aprīļa rītā.

Par to, ko pieredzēju Tērvetē, aicinu lasīt šeit.