Redzot, cik lieliski laikapstākļi paredzami oktobra vidū, sāku kaldināt pārgājiena plānus. Pārskatu dažādu maršrutu ideju uzskaitījumu un redzu virkni vietu, kuras būtu lieliski apmeklēt zeltainā rudenī, bet nolemju koncentrēties uz tādām, ko iespējams ar sabiedrisko transportu sasniegt pirms saullēkta.
Jau 5:40 no rīta ceļā dodas autobusi Rīga – Valmiera. Tā kā savulaik esmu atzīmējis virkni interesantu apskates vietu Straupes pusē, nolemju doties turp. Vēl tikai jāizspriež, kurp došos tālāk no Straupes. Kājām sasniedzami gan Limbaži, gan Sigulda un Cēsis. Nolemju pārgājienu noslēgt Cēsīs, nu atliek vien salikt pieturas punktus ceļā starp Straupi un Cēsīm.
Rēķinu, ka manā rīcībā būs desmit stundas dienas gaismas. Tātad visai droši varu pieveikt vismaz 40 kilometru.
Sazvanījis Vējiņu pazemes ezerus, noskaidroju, ka pašus ezerus apmeklēt varu ne ātrāk par pavasari, jo alās jau ziemo sikspārņi, tomēr saimniece atļauj izstaigāt apkārtni. Sazvanu arī Straupes zirgu pastu, lai pārliecinātos, ka viens gājējs agrā rīta stundā neradīs saimnieku satraukumu. Gūstu apstiprinājumu, ka iet varu droši, galvenais nelīst objektos, kur notiek būvniecība. Tā vienu pēc otras atzīmēju pieturvietas.
Autobusa biļeti iegādājos laicīgi. Lai arī mikroautobusus starp Rīgu un Valmieru neesmu novērojis, vēlos būt drošs, ka man atradīsies vieta iecerētajā autobusā.
Par to, kā man veicās pastaigā Cēsu novadā, lasiet šeit.

