Birka: VisitTalsi

Pārgājiens Lībiešu krastā

Kad top skaidrs jaunākā dēla komandas spēļu un turnīru plāns 2025. gadam, ieraugu, ka ikgadējais turnīrs Rojā paredzēts no 4. līdz 6. augustam. Daudz nedomājot, plānoju atvaļinājumu, kā arī palūkojos savā pārgājienu maršrutu ideju sarakstā, jo zinu, ka jau dažus gadus realizāciju gaida maršruts no Kolkas līdz Mazirbei un atpakaļ.

Nolemju pārgājienu veikt dienu pirms dēla turnīra, lai pēc tam mierīgi sekotu futbola spēlēm. Starts arī šoreiz plānots vēlāk par saullēktu, jo uz Kolku nolemju doties ar auto pārgājiena dienas rītā, nevis nakšņot kaut kur ciemā.

Tā kā maršruts kaldināts jau sen, tad lielu plānošanu tas neprasa. Īsi gan palūkojos, vai iecerētajā distancē nav palicis kas iepriekš nepamanīts. Pēc tam tikai jāseko laika prognozēm, lai zinātu, kādu apģērbu izvēlēties. Jo tuvāk pārgājiena dienai, jo skaidrāks kļūst, ka gaidāms silts laiks, lietus, kam tik ļoti iepaticies šovasar apciemot Latviju, varētu iet man secen.

Par to, kā man veicās pārgājienā Lībiešu krastā, lasiet šeit.

No Dundagas uz Liepniekvalka alām un atpakaļ

Dundagas apkārtnei esmu paredzējis vairākus maršrutus, tāpēc, kad izkalts lielais loks caur Mazirbi, ķeros pie īsāka maršruta darināšanas.

Netālu no Dundagas ir unikālais Liepniekvalka alu labirints, ko vēlos apciemot un kārtīgi apskatīt. Atliek vienīgi izprātot, pa kuru ceļu doties uz to un pa kuru – atpakaļ. Kartē ieraudzījis Pāces pilskalnu, spriežu, ka maršrutā noteikti iekļaujama arī Pāce.

Pieņēmis, ka Mazirbes aplis būs prasījis gana daudz spēka, ar kilometrāžu esmu piesardzīgs, tāpēc izvēlos taisnāko ceļu no alām atpakaļ uz Dundagu, lai tad Dundagā vēl apskatītu virkni interesantu objektu.

Par to, kā man veicās pārgājienā Dundagā un Dundagas pagastā, lasiet šeit.

No Dundagas uz Mazirbi un atpakaļ

Jaunākā dēla treniņnometne Rojā ir lielisks pamudinājums man aizdomāties par pārgājienu Ziemeļkurzemē. Dundaga un tās apkārtne jau labu laiku ir manā pārgājienu darāmo darbu sarakstā. Ja nu kāda ārkārtas situācija, būšu vien īsa brauciena attālumā no dēla, bet citādi Rojas pusē rādīties neplānoju.

Tā kā pārgājienu maršruti var ietvert Slīteres Nacionālā parka teritoriju, sazinos ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), lai noskaidrotu, ko drīkstu un ko nedrīkstu darīt. Saņemu ieteikumu izmantot jau izstrādātos maršrutus, jo tad, ja nolemšu iemīt jaunas takas, tās rakstiski jāsaskaņo ar DAP, jo pastāv iespēja, ka manās pēdās seko vēl citi gājēji. Par laimi Slīteres Nacionālā parka teritorijai ir gana daudz maršrutu un dabas taku, tāpēc šoreiz jaunus ceļus nemeklēšu.

Atrodu arī naktsmītni par gluži pieņemamu cenu. Plānoju viesu namā “Jūras sapņi” nakšņot trīs naktis. Maršruti un to secība atkarīgi arī no laikapstākļiem. Esmu drošs, ka pašu pirmo vēlos realizēt garāko no iecerēm – Dundaga – Mazirbe – Dundaga.

29. jūnijā noslēdzu darba dienu, sēžos automašīnā un dodos uz Dundagas pusi. Īsi pirms 21:00 vakarā sasniedzu viesu namu, kura saimnieks tieši tai brīdī pļauj zālāju. Saimnieks ierāda man istabiņu, un bāzes nometne tuvāko dienu aktivitātēm ir gatava.

Sastopu kādu pāri, kas arī mitināsies “Jūras sapņos” un apvaicājas, vai esmu sportists. Top skaidrs jautājuma iemesls. Nedēļas nogalē Rojas pusē gaidāmas orientēšanās sacensības “KĀPA 2023”, uz kurām ieradies arī šis pāris. Minu, ka man ir savi pastaigu plāni, kuru maršruti visticamāk ar orientieristu trasēm nekrustosies.

30. jūnijam nokrišņi netiek solīti, bet diena varētu būt visai karsta. Iecerētais pārgājiens būs izaicinošs, bet pieveicams.

Par to, kā man veicās ceļā no Dundagas uz Mazirbi un atpakaļ, lasiet šeit.

Deviņu pakalnu pilsētā

Apsverot kārtējā pārgājiena maršrutu, pieķeros Talsiem – pilsētai, kurā iepriekš esmu pabijis tikai caurbraucot uz dēla nometnēm un turnīriem Rojā. Viss, ko esmu manījis par Talsiem, liek domāt, ka pašā pilsētā un tās apkārtnē ir ļoti daudz skaistu vietu, ko apskatīt.  Nu jau Talsu deviņi pakalni varētu būt man pa spēkam, tāpēc laiks ķerties pie kartes.

Atvēris MAPS.ME, pamazām lieku kartē punktus ar vietām, kuras vēlos apciemot. Visvairāk atzīmju pašos Talsos, bet lūkojos arī uz Talsu apkārtni. Iespējas te tik plašas, ka ātri kļūst skaidrs – ar vienu pārgājienu būs par maz, lai visu apskatītu. Nolemju koncentrēties uz 30-40 kilometru maršrutu.

Romantiskais nosaukums Bruņinieku pils liek maršrutā iekļaut Dižstendi, līdz kurai, spriežot pēc kartes, var nokļūt pa veloceliņu, kas, protams, priecē, jo būšu drošā attālumā no auto plūsmas.

Pārējo apļa daļu zīmēju pa dabas parku “Talsu pauguraine”, lai apskatītos pakalnus arī ārpus Talsu pilsētas. Te gan arī vietām nākas īsināt distanci, lai iekļautos iecerētajā maršruta garumā. Būs materiāls arī turpmākajiem pārgājieniem.

Tā kā kaut kur uz ilgāku laiku jāatstāj auto, sazvanu Talsu TIC, lai noskaidrotu, kur Talsu pilsētā vislabāk un drošāk atstāt auto. Saņemu ieteikumu automašīnu novietot netālu no Talsu Tautas nama, kas lieliski iekļaujas manā maršrutā, jo ir līdzās Talsu ezeram.

Par to, kā man veicās Talsos un to apkārtnē, lasiet šeit.

Brīvdabas taka gar Rojas upi

Negaidīts uzaicinājums dēlam pievienoties gadu vecākiem puišiem futbola turnīrā Rojā un veiksmīgi (priekš manis) izveidots dēla komandas spēļu grafiks dod man iespēju sameklēt karšu aplikācijā vienu no jau sen iecerētiem maršrutiem – taku gar Rojas upi.

Rojā izveidotas trīs dažāda garuma takas gar upi. Divu kilometru apli neuzskatu par nopietnu. Septiņu kilometru apli brīdi apsveru, tomēr izšķiros par labu 15 kilometru aplim, kas ved gar abiem Rojas krastiem ar starpfinišu Žocenē.

Pārgājienam varu veltīt dažas stundas, un ar to vajadzētu būt gana, lai izietu garāko no Rojas krastos iekārtotajām brīvdabas takām. Noskaidrojis, ka viesnīcā brokastis pasniedz no 8:30 rītā, dienu pirms pārgājiena apciemoju vietējo veikalu, lai nodrošinātos ar ko ēdamu un dzeramu manai pastaigai, jo gatavojos iziet Rojas takās jau krietni pirms 8:30.

Kādā no soļojumiem starp viesnīcu un stadionu, kurā vēroju dēla spēles, iegriežos arī līdzās upei esošajā SPURĀ, kas atpūtniekiem iznomā laivas un SUP dēļus, lai noskaidrotu, vai agrā rītā tikšu uzskatīts par iebrucēju vai nekaitīgu kājāmgājēju. Meitene, ko satieku, apstiprina, ka droši varu doties cauri SPURAS teritorijai uz noskatīto taku.

Modinātāju lieku uz 6:00 no rīta, brokastis viesnīcā pieteiktas uz 9:30, kad ceru būt jau atpakaļ no pārgājiena.

Par to, kā pagāja mana pastaiga, lasiet šeit.