Atgriešanās Abavas senlejā

Kad 2020. gada maija sākumā apciemoju Kandavu, Abavu, Imulas takas un Sabili, esmu atzīmējis vēl vairākus apskates objektus, ko būtu vērts redzēt, tāpēc, domājot par kārtējā pārgājiena maršrutu, atgriežos pie Imulas un Amulas takām.

Lai distance nepārsniegtu trīsdesmit kilometru, top skaidrs, ka pārgājiena starta punkts liekams kaut kur trīsstūrī, ko veido Plosti, Kalnmuiža un Imulas ieteka Abavā.

Ja viens maršruta virziens man ir skaidrs uzreiz – Imulas takas, Matkule, Pūces, tad otrs prasa jau zināmu galvas lauzīšanu. No Pūcēm uz Plostiem var nokļūt gar šoseju, bet tas būtu trakoti garlaicīgi. Jo īpaši vairāku kilometru garumā.

Pie risinājuma nonāku dienu pirms plānotā pārgājiena, kad, pētot balticmaps.eu karti, kurā atzīmēti dažādi apskates objekti, pievēršu uzmanību Zāģeru Velnakmenim Amulas labajā krastā. Līdz tam man pieejamās kartēs nav iezīmēts neviens ceļš, bet attālums no punkta, kurā akmenim tuvākais ceļš beidzas, līdz punktam, kurā sākas ceļš no “Zāģeru” mājām, ir visnotaļ tverams – gaisa līnijā tikai viens kilometrs.

Sazvanu Kandavas tūrisma speciālistus, lai noskaidrotu, cik ejams varētu būt mežs izvēlētajā posmā, un noskaidroju, ka tas varētu būt gluži labi ejams. Fiksēju aptuveno Zāģeru Velnakmens atrašanās vietu, un maršruta otrais posms man ir gatavs.

Par manām gaitām Imulas un Amulas takās lasiet šeit.

%d bloggers like this: