Marta sākumā, kad Ķemeros kādam cilvēkam ļauju gan izvēdināt galvu, gan spert tā pirmos soļus pārgājienu režīmā, jau zinu, ka šai apvidū atgriezīšos arī vienatnē, jo kartē esmu skaidri iezīmējis aptuveni trīsdesmit kilometru maršrutu.
Marta sākumā tapusī doma paredz pārgājienu sākt Ķemeros, pa Zaļās kāpas taku doties uz Kaņiera pilskalna taku, tad gar Kaņiera ezeru līdz Lapmežciemam, pa ceļam uzkāpjot putnu novērošanas torņos, no Lapmežciema uz Slokas ezeru, bet no tā atpakaļ uz Ķemeriem.
Tuvojoties pārgājiena dienai pārmēru maršrutu un izšķiros arī par tā korekciju. Nolemju apvienot patīkamo ar lietderīgo un finišēt nevis Ķemeros, bet Slokā. Patīkamais ir man jaunas takas iestaigāšana, jo uz Slokas pusi no Slokas ezera skatu torņa neesmu gājis. Lietderīgais ir finišs stacijā, no kuras biežāk atiet vilcieni uz Rīgu, jo šai ziņā Sloka noteikti ir priekšā Ķemeriem.
Saule tagad lec tik agri, ka nav izredžu saullēktu sagaidīt Ķemeros, ja vien nebraucu ar savu automašīnu, bet tāpat lieku modinātāju uz 4:00, lai iespējami efektīvāk izmantotu man pieejamo dienasgaismu. Ir paredzams, ka saullēktu sagaidīšu Torņakalna dzelzceļa stacijā.
Tā kā rītu sola vēsu, sagatavoju vairākas apģērba kārtas, kā arī paredzu nodrošināt siltumu kaklam.
Kad visi sagatavošanās darbi veikti, arī pie miera dodos salīdzinoši agri – ap 22:00, lai tiktu pie vismaz sešām stundām miega.
Par Ķemeru – Slokas pārgājienu lasiet šeit.
Indulis raksta 