Atgriešanās Abavas senlejā

Kad pagājušajā gadā savu pārgājienu no Kandavas noslēdzu pie Lāčkroga ezera, jau nolēmu, ka te vēl atgriezīšos un apciemošu arī Rendu.

Maršrutus man tīk pamainīt, tāpēc nolemju šoreiz izmantot jau gatavu maršrutu un no Kandavas uz Rendu doties pa Mežtaku. Tas dos man iespēju apskatīt vietas, kurās iepriekš neesmu viesojies.

Tā kā plānotais maršruts ir garš, pārgājienu paredzu veikt laikā, kad dienas ir visgarākās. Jūnija pēdējām dienām tiek solīts labs, lai arī karsts laiks, un es nolemju, ka pienācis laiks realizēt iecerēto. Sazinos ar viesu namu “Pils”, kurā esmu nakšņojis arī iepriekšējo Kandavas apmeklējumu laikā, lai vienotos par sadarbību. Istabiņa man tiek rezervēta.

Iešu 27. jūnijā, bet uz Kandavu dodos jau dienu iepriekš, lai varētu pirms garās pastaigas laikus doties pie miera.

Pie viesu nama ieejas sastopu Jutu, ar kuru līdz šim esam sazinājušies tikai attālināti. Juta man iedala to pašu istabiņu, kurā nakšņoju pērn, tad dodamies uz kafejnīcu “Pils” vienoties par brokastīm, kuras es vēlētos paēst pēc 3:30 no rīta, kad te neviens, protams, vēl nestrādā. Brokastis man sola pagatavot jau šovakar.

Ar pavāru un kafejnīcas darbinieci pārrunājam, kādi ir iespējamie brokastu sastāvdaļu varianti. Visu, ko dzirdu šīs sarunas laikā, es labprāt ēdu, tāpēc konkrētu izpildījumu atstāju pavāra ziņā. Vienojamies, ka pēc 18:00 pienākšu paņemt savas brokastis.

Kad apspriežam jautājumu par brokastu saglabāšanu līdz trijiem rītā, Juta piedāvā iespēju izmantot numuriņu, kurā ir arī ledusskapis. Tad nu tieku pie plaša, gaiša un labi iekārtota numura ar ledusskapi, veļas mašīnu, virtuves zonu un vannu.

Pārģērbies izmetu nelielu (vien 4 km) loku pa Kandavu. Lai arī esmu šortos, krekliņā un bez mugursomas, saulē labi iesvīstu. Secinu, ka nākamās dienas pārgājienā man ies ļoti karsti.

Pēc 18:00 apciemoju kafejnīcu. Man pagatavotas pamatīgas brokastis – četras viegli apceptas tostermaizes šķēles, gaļa, siers, sviests, divas vārītas olas, dārzeņi un ogas, kā arī tomātu un krabju salāti atsevišķā traukā. Modinātāju pārlieku 15 min agrāk – uz 3:15, lai paspētu ar to visu tikt galā pirms saullēkta.

Kā iepriekš nolemts, 19:00 liekos uz auss, lai nākamajā dienā jau agri dotos Kandavas ielās.

Par to, kā man veicās karstā pārgājienā Abavas senlejā, lasiet šeit.

Prom uz Pierīgas purviem

Ideja kārtējam pārgājienam rodas pavisam pēkšņi. Negaidīti atbrīvojusies sestdiena un lieliska laika prognoze vilina doties ārpus mājas. Nospriežu, ka tā vietā, lai kaut kur brauktu, došos uz vietām, ko varu sasniegt, startējot no savas dzīvesvietas.

Brāļi vairākkārt mērojuši ceļu gar Mārupīti, kas sākas kaut kur Medema purvā. Tur nesen izveidota arī jauna pastaigu taka. Divi lieliski iemesli, lai apciemotu Medema purvu. Turpinājumā varētu soļot gar Mārupīti līdz tās ietekai Āgenskalna līcī. Kartē redzamas dažas potenciāli izaicinošas vietas, bet lemju šos jautājumus risināt uz vietas, kad situācija būs redzama dabā, jo katram no izaicinājumiem iespējams arī alternatīvs, dažkārt garāks risinājums.

Lieku modinātāju uz 4:00 no rīta, lai ar saullēktu, kas ir 4:59, jau startētu, un piektdienas vakarā laikus liekos uz auss.

Par manu pastaigu Pierīgas purvos un gar Mārupīti vairāk lasiet šeit.

Saulaina maija diena Cēsu apkārtnē

Lai arī Cēsu pusē esmu pastaigājies ļoti dažādos virzienos, joprojām manī mīt nepadarīta darba sajūta. Ejot gar Strīķupi, savulaik paskrēju garām Nebraukšu alai. Mani vilināt vilina arī iespēja uz Ērgļu klintīm paraudzīties no Gaujas pretējā – labā krasta.

Lieku mani interesējošos punktus kartē, lai saprastu, cik gara distance mani sagaida. Kad arī Sietiņiezi atzīmēju iespējamo apskates objektu sarakstā, noprotu, ka pretendēju uz vairāk nekā 50 kilometru pārgājienu. Ir atsevišķas iespējas distanci īsināt, ja tas būs nepieciešams.

Laikapstākļu ziņā daudzsološs šķiet maija sākums, kad gaidāmas visai pavasarīgas dienas. Tai laikā iekrīt arī vairāk brīvdienu par godu 1. un 4. maijam, bet paķeru klāt arī dažas atvaļinājuma dienas.

Lai maksimāli izmantotu dienas gaismu, nolemju rezervēt viesnīcas numuriņu divām naktīm, palūdzot brokastis pārgājiena dienā man izsniegt agri un līdzņemšanai.

Ieradies Cēsīs ļoti laicīgi 1. maija dienā, izstaigāju pilsētu, apciemojot arī Cēsu viduslaiku pili un uzkāpjot Cēsu Jaunās pils tornī. Modinātājs likts uz 4:30 nākamās dienas rītā, tāpēc vakariņas ieturu pirms 18:00 un jau 20:00 liekos uz auss.

Par to, kā pagāja mans pārgājiens Cēsu apkārtnē, lasiet šeit.

Ar kolēģiem no Aizkraukles līdz Skrīveriem

2021. gada rudenī notika pirmais pārgājiens, ko organizēju saviem darba biedriem. Atsauksmes bija pozitīvas, un pieprasījums pēc aktivitātes atkārtojuma kopš tā laika ik pa brīdim tika darīts man zināms.

Laiks nākamajam pārgājienam pienāk 2024. gada pavasarī. Meklējot aktīvākiem un ne tik aktīviem biroja darbiniekiem piemērotu pārgājiena garumu un norises vietu, izskatu vairākus variantus, bet galu galā palieku pie pārbaudītas vērtības – pārgājiena no Aizkraukles uz Skrīveriem caur dabas parku “Daugavas ieleja”. Paredzamais distances garums nepārsniegs 20 kilometru.

Tikai pastaiga būtu par garlaicīgu, tāpēc sazinos ar savām senajām paziņām no Raganu lidlauka un vienojos par pārsteigumu pārgājiena dalībniekiem. Vēl viens pārsteigums tos gaidīs galamērķī – Skrīveru Pārtikas Kombinātā, kur tiem tiks ekskursija, kas apvienota ar konfekšu gotiņa ietīšanas apmācību. Par vakariņu pagatavošanu un piegādi vienojos ar kafejnīcu “Panna”.

Kolēģu balsojumā par piemērotāko datumu pārgājienam atzīts 11. maijs. Vēl tikai jācer, ka laika prognozes būs mums labvēlīgas. Jo tuvāk pasākumam, jo labākas kļūst mūsu izredzes. Lai kā lietainais 10. maija rīts mēģinātu iebiedēt pārgājiena dalībniekus, prognozes 11. maijam ir lieliskas – gaidāma vēsa, bet saulaina diena.

No sākotnējiem teju pieciem desmitiem pārgājiena dalībnieku līdz pasākumam iztur trīsdesmit. Vairākiem interesentiem bērni saķer kaut ko no pavasara sezonas piedāvājuma, citus pašus skar veselības likstas vai citi neparedzēti pasākumi. Man jākonkurē arī ar Latvijas un Francijas hokeja spēli, kā arī Dona dalību Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā.

Par to, kā man un trīsdesmit darba biedru grupai veicās pārgājienā, lasiet šeit.

Apciemojot Ludzu

Pamazām esmu radījis virkni vienas dienas maršrutu ideju, kuras vēlos realizēt, bet brīdī, kad apjaušu, ka ar vilcienu varu nokļūt Ludzā, visas iepriekš radītās idejas tiek liktas pie malas, un es veru vaļā informāciju par Latvijas senāko pilsētu un to, ko apskatīt tās apkārtnē.

Ludza manos plānos bija pavīdējusi jau iepriekš, domājot par vietām, ko vēlos apciemot Latgalē, un, lai arī ceļā pavadāmas četras stundas, vilciens ir gana ērts pārvietošanās līdzeklis. Noteikti mans iecienītākais sabiedriskā transporta veids.

Sava pārgājiena maršrutu veidoju, izmantojot dažādus pastaigu un pārgājienu maršrutus, ko izveidojuši Ludzas tūrisma nozares pārstāvji. Tā kā nekad iepriekš neesmu pabijis šai pilsētā, itin viss liekas interesants un aizraujošs.

Sākotnēji esmu nolēmis uz Ludzu doties 28. martā, lielo pārgājienu veikt 29. martā un dienu vēlāk atgriezties Rīgā, bet laika prognozes vieš pēdējā brīža korekcijas manos plānos, jo lielākā daļa sinoptiķu neatlaidīgi sola, ka tieši piektdiena, 29. marts būs Lieldienu nedēļas lietainākā diena. Gribu, lai mana pirmā tikšanās ar Ludzu ir iespējami skaistāka, tāpēc rīkojos.

Sazvanos ar viesnīcu “Lucia”, kurā esmu rezervējis naktsmītni, un vienojos, ka mana uzturēšanās viesnīcā sāksies un beigsies dienu agrāk nekā rezervēts. Atsakos arī no iespējas startēt kārtējā mūzikas minēšanas spēles “Melomaniaki” posmā, jo tai laikā man jau jāsēž vilcienā. Dienā ir tikai divi vilcieni no Rīgas uz Ludzu, tāpēc manevru iespējas ierobežotas.

27. martā noslēdzu darba dienu un dodos uz Rīgas centrālo dzelzceļa staciju. Vilciens Rīga – Zilupe jau gaida perona malā. Vēl pēdējais zvans par darba tēmu, tad kāpju vilcienā un pievēršos Ludzai un paredzētajam pārgājienam.

Lai arī nākamā diena ir darba diena, daudz cilvēku jau šodien dodas ārpus Rīgas. Sēžu atjaunotos vilciena vagonos, kur tablo pavēsta pieturas un paredzamo pienākšanas laiku, vilciena ātrumu, temperatūru vilcienā un ārpus tā, kā arī to, ka vilcienā pieejams bezmaksas wi-fi. Jaunās, caurspīdīgās vagonu durvis gan ir izaicinājums dažiem pasažieriem, kāda sieviete mēģina iziet tām cauri, durvis neatverot, bet viss beidzas vien ar negaidītu pārsteigumu un nelielu būkšķi.

Ja ekrānos minētie vilciena pienākšanas laiki pieturvietās ir visai precīzi, tad bezmaksas wi-fi, šķiet, ir tik populārs, ka to jau izķēruši citi pasažieri. Kamēr ārā vēl gaišs, labprāt vēroju ainavas aiz loga, bet, kad satumst, tad lūkoties uz savu atspulgu logā vairs nav izklaidējoši.

Gaisa temperatūra vagonā sākotnēji 19,5 grādi, tad tā pamazām kāpj un sasniedz jau 21,5 grādus, bet tad, vagonam pamazām tukšojoties, arī temperatūra atkal krīt, sasniedzot 20 grādu atzīmi, un gaiss vagonā kļūst svaigāks.

21:00 vakarā ierodamies Ludzā. Vienlaikus ar mani izkāpj vēl pulciņš cilvēku. Daudzus no tiem pie Ludzas dzelzceļa stacijas sagaida, iesēdina automašīnās un aizved uz mājām pilsētā vai ārpus tās. Esmu viens no retajiem, kas kājām soļo uz pilsētas centra pusi. Aši apsteidzu kādu puisi, kas uzreiz pēc izkāpšanas no vilciena ilgojos tikt pie cigaretes, tad jau raitā, vienmērīgā  solī pa Stacijas ielu eju uz savu viesnīcu.

Pēc deviņiem vakarā Ludzā vēl kūsā dzīvība. Laukumā pie Ludzas novada domes novietotas divas automašīnas ar pavērtām durvīm un bagāžniekiem. Skan skaļa mūzika, cilvēki, šķiet, dejo vai iesaistījušies kādās sportiskās aktivitātēs.

Pēc mirkļa no kādas šķērsielas parādās motorollers, kura priekšējais lukturis gan nodzisis. Skaļi rūkdams, motorollers aiztrauc man garām pa Stacijas ielu, atstājot aiz sevis spēcīgu izplūdes gāzu aromātu.

Kad nokļūstu viesnīcā, ar darbinieci vienojamies, ka 5:45 no rīta tā atslēgs man viesnīcas ārdurvis. Ceru no rīta sagaidīt saullēktu. Brokastis tik agri man arī jānodrošina pašam, bet mugursomā ir gan ēdiens, gan dzēriens, tā kā paēdis būšu.

Noregulēju modinātāju uz 5:00 no rīta un liekos uz auss. Mani gaida aizraujoša pastaiga.

Par to, kā man veicās pārgājienā Ludzā un tās apkārtnē, lasiet šeit.

Vecītis brīvsolī. Kandava

Ikgadējā pārgājienā Ziemassvētku vecītis šoreiz izstaigāja Kandavu un tās apkārtni. Sīkāk par vecīša piedzīvoto lasiet šeit.

Paldies Raivo Freimanim par vecīša pārgājiena dokumentēšanu.

Garāks pārgājiens Abavas senlejā

Ir kāda pārgājiena iecere, ko loloju jau labu laiku, – no Kandavas nokļūt Rendā. Versijas, pa kuru pusi Abavai un cik tuvu upei to darīt, ir dažādas. Esmu runājis ar vietējo taku zinātājiem un atzīmējis vairākas idejas.

Ņemot vērā cienījamo attālumu, ko jāsoļo, arvien rūkošo dienas garumu un ierobežotas iespējas nokļūt no Rendas atpakaļ Kandavā, ja vien nevienojos par kādu individuālu transporta risinājumu, spriežu, ka pieturēšos pie lielākiem ceļiem un takām, lai solis raitāks.

Laikapstākļi šogad augustā nelutina. Šķiet, ir piegādāts viss lietus, kas bija aizkavējies vasaras sākumā, un vēl mazliet, tomēr beidzot ieraugu nedēļas nogali, kurā varētu mēģināt doties iecerētajā maršrutā. Sazinos ar viesu namu “Pils” Kandavā, lai tiktu pie naktsmītnes, jo plānoju startēt ar saullēktu. Juta, ar kuru vienojos par numuriņa rezervāciju, ir gatava izlīdzēt arī ar transportu atpakaļ no Rendas, tāpēc nu zinu, ka gadījumā, ja pēdējo autobusu nokavēju, man ir arī “plāns B”.

Tuvojoties pārgājiena dienai, mainās, protams, arī laika prognozes, un drīz kļūst skaidrs, ka sausā cauri netikšu. Tad nu lemju, ka būšu pavisam elastīgs savos plānos. Divi punkti kartē ir nosprausti – Kandava un Renda, bet, cik tālu iešu starp tiem un pa kurieni, lai paliek lemšanai uz vietas, kad sastapšos ar reālo situāciju trasē.

Par to, kā man veicās pārgājienā Abavas senlejā, lasiet šeit.

No Dundagas uz Liepniekvalka alām un atpakaļ

Dundagas apkārtnei esmu paredzējis vairākus maršrutus, tāpēc, kad izkalts lielais loks caur Mazirbi, ķeros pie īsāka maršruta darināšanas.

Netālu no Dundagas ir unikālais Liepniekvalka alu labirints, ko vēlos apciemot un kārtīgi apskatīt. Atliek vienīgi izprātot, pa kuru ceļu doties uz to un pa kuru – atpakaļ. Kartē ieraudzījis Pāces pilskalnu, spriežu, ka maršrutā noteikti iekļaujama arī Pāce.

Pieņēmis, ka Mazirbes aplis būs prasījis gana daudz spēka, ar kilometrāžu esmu piesardzīgs, tāpēc izvēlos taisnāko ceļu no alām atpakaļ uz Dundagu, lai tad Dundagā vēl apskatītu virkni interesantu objektu.

Par to, kā man veicās pārgājienā Dundagā un Dundagas pagastā, lasiet šeit.

No Dundagas uz Mazirbi un atpakaļ

Jaunākā dēla treniņnometne Rojā ir lielisks pamudinājums man aizdomāties par pārgājienu Ziemeļkurzemē. Dundaga un tās apkārtne jau labu laiku ir manā pārgājienu darāmo darbu sarakstā. Ja nu kāda ārkārtas situācija, būšu vien īsa brauciena attālumā no dēla, bet citādi Rojas pusē rādīties neplānoju.

Tā kā pārgājienu maršruti var ietvert Slīteres Nacionālā parka teritoriju, sazinos ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), lai noskaidrotu, ko drīkstu un ko nedrīkstu darīt. Saņemu ieteikumu izmantot jau izstrādātos maršrutus, jo tad, ja nolemšu iemīt jaunas takas, tās rakstiski jāsaskaņo ar DAP, jo pastāv iespēja, ka manās pēdās seko vēl citi gājēji. Par laimi Slīteres Nacionālā parka teritorijai ir gana daudz maršrutu un dabas taku, tāpēc šoreiz jaunus ceļus nemeklēšu.

Atrodu arī naktsmītni par gluži pieņemamu cenu. Plānoju viesu namā “Jūras sapņi” nakšņot trīs naktis. Maršruti un to secība atkarīgi arī no laikapstākļiem. Esmu drošs, ka pašu pirmo vēlos realizēt garāko no iecerēm – Dundaga – Mazirbe – Dundaga.

29. jūnijā noslēdzu darba dienu, sēžos automašīnā un dodos uz Dundagas pusi. Īsi pirms 21:00 vakarā sasniedzu viesu namu, kura saimnieks tieši tai brīdī pļauj zālāju. Saimnieks ierāda man istabiņu, un bāzes nometne tuvāko dienu aktivitātēm ir gatava.

Sastopu kādu pāri, kas arī mitināsies “Jūras sapņos” un apvaicājas, vai esmu sportists. Top skaidrs jautājuma iemesls. Nedēļas nogalē Rojas pusē gaidāmas orientēšanās sacensības “KĀPA 2023”, uz kurām ieradies arī šis pāris. Minu, ka man ir savi pastaigu plāni, kuru maršruti visticamāk ar orientieristu trasēm nekrustosies.

30. jūnijam nokrišņi netiek solīti, bet diena varētu būt visai karsta. Iecerētais pārgājiens būs izaicinošs, bet pieveicams.

Par to, kā man veicās ceļā no Dundagas uz Mazirbi un atpakaļ, lasiet šeit.

No Bauskas līdz Uzvarai un atpakaļ

Lai arī maijā jau biju pārgājienā pa Bauskas novadu, savā pārgājienu darāmo darbu sarakstā joprojām esmu atstājis Bauskas apkārtni. Nolemju, ka laiks palūkoties uz vietām, kur nekad iepriekš neesmu viesojies. Šoreiz izvēlos soļot uz dienvidiem no Bauskas gar Mūsas kreiso krastu.

Iepazinies ar iecerētajā maršrutā apskatāmajiem objektiem, secinu, ka būs, ko redzēt, jo te atrodamas dažas kādreizējās muižas, Mūsas trase un arī atpūtas komplekss “Miķelis”, kurā esot skatāma viena no Baltijā lielākajām privātajām seno spēkratu kolekcijām. Esmu drošs, ka arī daba sniegs man krāšņus skatus.

Izpētījis, ka Bauskā iecerētajā nedēļas nogalē gaidāms festivāls “Zobens un Lemess”, bet “Miķelī” – pludmales volejbola turnīrs, secinu, ka no pasākumiem brīva ir svētdiena, 11. jūnijs. Laika prognozes izvēlētajai dienai arī lieliskas.

Rīcības plāns nemainīgs. 4:00 modinātājs, ap 5:00 starts, lai jau 6:00 Bauskā sāktu pārgājienu. Pat autostāvvietu plānoju izmantot to pašu, ko iepriekš, – līdzās Bauskas rātsnamam.

Par to, kā man veicās pārgājienā uz dienvidiem no Bauskas, lasiet šeit.