Nedaudz savādāks pārgājiens Ķemeru apkārtnē

Šīs nedēļas nogales pārgājiens top nedaudz savādāk, kā ierasts. Tieku pie ceļabiedra. Ceļabiedrs ir man jau sen pazīstams cilvēks, kas lasa manus pārgājienu aprakstus (atzīst gan, ka vairāk viņu interesē tieši raksti par kārtējā pārgājiena tapšanu), kuru ir aizrāvis manis rakstītais par iedvesmu un kurš iepriekš nav gājis pārgājienos, bet nu vēlas sākt. Tā arī gadījies, ka ceļabiedram tieši šobrīd ir nepieciešams izvēdināt galvu.

Pārgājiena norises vietu ļauju izvēlēties ceļabiedram, un tiek nolemts, ka soļosim pa Ķemeru pusi. Tā kā cilvēkam nav ne jausmas, cik daudz un cik ilgi tas var soļot, maršrutu šoreiz veidoju no atsevišķiem posmiem, starp kuriem jāpieņem lēmums, vai turpinām. Ja ejam tālāk, tad pārbraucam uz nākamā posma startu un soļojam atkal kādu gabaliņu. Faktiski mazās pasēdēšanas ar tējas dzeršanu un kādu maizīti, bez kā pārgājienā neiztikt, tiek organizētas auto, kas tai laikā pārvietojas starp diviem punktiem 😊

Lielā Ķemeru tīreļa laipa un skatu tornis, protams, ir objekts numur viens. Tā kā ceļabiedrs zina, cikos mēdzu celties, kad dodos savos pārgājienos, uz jautājumu, cikos startējam, atsūta man ziņu, ka gluži sešos no rīta negribētu doties ceļā. Tāpat rakstveidā atjokoju, ka saule 2.marta rītā lec 07:15. Joks gan ātri kļūst par plānu, un nolemjam ķert saullēktu Ķemeru tīrelī.

Pārējie maršruta posmi arī meklējami turpat Ķemeros un to apkārtnē. Pievienoju divus pavisam īsu taku posmus – Kaņiera pilskalna taku un Cemex putnu vērošanas torni un Niedrāja laipu. Aiz tām seko nedaudz garāks posms – Slokas ezera taka, un saldajā ēdienā garākais posms – nepilnu astoņu kilometru pārgājiens pa Ķemeriem, vairāk vai mazāk pieturoties pie oficiālā maršruta “Ķemeri – vēsturiskais kūrorts”.

Tikai reizi esmu pabijis Ķemeru tīrelī, bet citus objektus iepriekš neesmu skatījis, vai arī tas bijis tik sen, ka nekas vērā ņemams atmiņā nav palicis, tāpēc ceļabiedra izvēlētā pasākuma norises vieta arī man dod iespēju atrast un iepazīt ko jaunu. Debijas reizei cilvēks īpašu apģērbu neiepērk. Iesaku, lai ģērbjas tā, ka ir silti un sausi. Temps plānots rāms un takas lēzenas, tāpēc briesmīga svīšana nedraud.

Tā kā mērķis ir redzēt saullēktu, visu nedēļu sekoju līdz laika prognozēm. Ja laika prognozes pavisam bēdīgas, jāļauj cilvēkam pirms tā pirmā pārgājiena vismaz ilgāk pagulēt. Viedoklis par otrā marta rītā paredzamo mākoņu daudzumu no dienas uz dienu pamainās, bet galu galā ir tieši tik nenoteikts, lai būtu vērts riskēt un celties labi agri.

Vienojamies, ka pēc ceļabiedra ieradīšos 05:45. Atgādinu vēl, lai uzliek modinātāju. Par to, vai saullēktu redzējām un cik posmus pieveicām, lasiet šeit.