Pārgājiens starp diviem “Laimas” pulksteņiem

Pārlūkojot ierakstus “Threads” aplikācijā, uzduros Ulda Stīpnieka aprakstam par 55 kilometru pārgājienu no “Laimas” pulksteņa Rīgā līdz “Laimas” pulkstenim Siguldā. Es, protams, zināju par abu pulksteņu eksistenci, bet jāatzīst, ka līdz šim nebiju aizdomājies, ka tie atrodas pārgājiena attālumā viens no otra. Ideja pārgājienam nu ir rokā, atliek tikai izvēlēties maršrutu.

Ātri vien secinu, ka Ulda 55 kilometri būs bijuši visai taisnā līnijā. Kad salieku mani interesējošos pieturas punktus kartē, noprotu, ka mani sagaida 60 līdz 70 kilometru pastaiga.

Ja Uldis gāja no Rīgas uz Siguldu, tad es lemju doties pretējā virzienā, jo izaicinošākie posmi varētu būt Siguldas pusē, kā arī transportu uz mājām man – rīdziniekam – vieglāk pēc finiša būs atrast Rīgas pusē. Neatkarīgi no tā, cikos finišēšu.

Jūlijā dienas vēl gana garas, tāpēc esmu drošs, ka pārgājiens ir pieveicams dienas gaismā. Lai varētu doties ceļā ar saullēktu, jāatrod vien naktsmītni Siguldā, jo vilcienu, kas Siguldā nogādātu pirms 5:00 no rīta, nav.

Izskatījis dažādas iespējas, pamanu viesu nama “Livonija” piedāvājumu, kas cenu ziņā ir krietni draudzīgāks par citu Siguldas naktsmītņu piedāvātām iespējām. Prasību man ir visai maz – vajadzīga vien vieta, kur ieiet dušā un izgulēties. “Livonija” arī ir visai draudzīgā, nepilnu 900 metru pastaigas attālumā no mana pārgājiena starta punkta – Siguldas “Laimas” pulksteņa.

12. jūlijā kāpju vilcienā Rīga – Sigulda, kas 17:26 dodas ceļā no Rīgas. Siguldā ierodos īsi pēc 19:00 vakarā un, apciemojis vietējo “Elvi”, lai sagādātu ko brokastīm, dodos uz savu naktsmītni, lai laikus liktos uz auss.

Mani sagaida viesu nama saimniece, kas piesēdusi saulītē pagalmā. Kad esam norēķinājušies par nakšņošanu, man tiek parādītas iespējas noglabāt ko garšīgu ledusskapī un uzvārīt tēju, bet jau zinu, ka tās man nebūs aktuālas. Mans plāns paredz iespējami ātrāk iemigt.

Istabiņas logu atstāju atvērtu, tāpēc pa Pulkveža Brieža braucošās automašīnas un kāds basketbola entuziasts otrpus ielai sākotnēji pārbauda manu spēju ieslīgt miegā, tomēr drīz visi šie trokšņi nozūd tālumā. Modinātāju esmu licis uz 3:45 no rīta.

Par to, kā man veicās pārgājienā no “Laimas” pulksteņa līdz “Laimas” pulkstenim, lasiet šeit.

Prom uz Pierīgas purviem

Ideja kārtējam pārgājienam rodas pavisam pēkšņi. Negaidīti atbrīvojusies sestdiena un lieliska laika prognoze vilina doties ārpus mājas. Nospriežu, ka tā vietā, lai kaut kur brauktu, došos uz vietām, ko varu sasniegt, startējot no savas dzīvesvietas.

Brāļi vairākkārt mērojuši ceļu gar Mārupīti, kas sākas kaut kur Medema purvā. Tur nesen izveidota arī jauna pastaigu taka. Divi lieliski iemesli, lai apciemotu Medema purvu. Turpinājumā varētu soļot gar Mārupīti līdz tās ietekai Āgenskalna līcī. Kartē redzamas dažas potenciāli izaicinošas vietas, bet lemju šos jautājumus risināt uz vietas, kad situācija būs redzama dabā, jo katram no izaicinājumiem iespējams arī alternatīvs, dažkārt garāks risinājums.

Lieku modinātāju uz 4:00 no rīta, lai ar saullēktu, kas ir 4:59, jau startētu, un piektdienas vakarā laikus liekos uz auss.

Par manu pastaigu Pierīgas purvos un gar Mārupīti vairāk lasiet šeit.

Apkārt Juglas ezeram ar iekļautu Brīvdabas muzeja apciemojumu

Grūti pat teikt, kad bijis mans pēdējais Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apmeklējums. Pirms dažiem gadiem ir pabūts tā lauku ekspozīcijā “Vēveros”, bet Juglas ezera krastos uzstādītās senās celtnes, šķiet, neesmu apciemojis kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Brīvdabas muzejs iekļūst manā darāmo darbu sarakstā, bet maršrutus parasti zīmēju kaut kur tālāk no Rīgas, tāpēc muzejs vēl labu laiku gaida savu iespēju.

Papildu iedvesmu sniedz darba kolēģis Ģirts, kas kādā oktobra sestdienā apiet apkārt Juglas ezeram, bet netiek Brīvdabas muzejā, jo tur nav ļauts ievest tā četrkājaino draugu.

Apskatoties Ģirta ieto maršrutu, ir skaidrs, ka vietām mūsu intereses atšķirsies, bet kopumā plāns ir identisks – laiks doties apkārt Juglas ezeram.

Juglas ezera krastos savulaik bijušas dažādas muižas un muižiņas, daudzas no tām vairs nav saglabājušās, tomēr maršruta plānā atzīmēju piecas, ko jāapskata dabā, – Zēlustes, Brekšu, Juglas, Bonaventuras muižas un Strazdumuižu.

Par maršruta sākuma un beigu punktu izvēlos sabiedriskā transporta galapunktu Juglā, kuru varu viegli sasniegt no Ziepniekkalna, iekāpjot 4. maršruta trolejbusā.

Maršruta līniju velku uz dienvidiem gar Juglas ezera rietumu krastu, tad uz ziemeļiem tā austrumu krastā, lai Brīvdabas muzejs būtu jau atvērts apmeklētājiem, kad tuvošos tā vārtiem. Sazvanījis muzeju, noskaidroju, ka ieeja paredzēta tikai no Brīvdabas ielas puses, t.i., no muzeja ziemeļiem. Nospriežu, ka iecerēto maršruta virzienu saglabāšu un muzejam sākotnēji apiešu apkārt caur Berģiem.

Vairāk par manu apli ap Juglas ezeru lasiet šeit.

Pārdaugavas muižas un muižiņas lūkojot

Tuvojas Tet Rīgas Maratona 2019 nedēļas nogale, un jau zinu, ka jāstartē gan sestdien paredzētajā Ģimeņu skrējienā, gan svētdienas 10 kilometros. Daudz netrūkst, lai šo pasludinātu par no pārgājieniem brīvu nedēļas nogali, bet tad iešaujas prātā doma, ka savu iknedēļas pārgājienu šoreiz varu ieplānot Rīgā.

Iedvesmu smeļos Facebook manītajos, “Zaļo pārgājienu” organizētajos pārgājienos pa Pārdaugavas muižiņām. Pats esmu no Pārdaugavas un reiz regulāri skatīju pie Rīgas Angļu ģimnāzijas esošo Borherta muižiņu, kā arī Bloka muižiņu netālu no manu brāļu un vēlāk arī manu dēlu apmeklētā bērnudārza, tāpēc nu atliek tikai paplašināt apmeklējamo objektu skaitu.

Apzinos, ka muižu ēkas var būt apdzīvotas, ka iedzīvotājiem varētu būt iebildumi pret puisi, kas ar fotoaparātu rokās lodā gar to sētām, tāpēc nolemju pieturēties pie divām pārbaudītām lietām – pieklājības un cieņas pret vietējo iedzīvotāju prasībām. Pieļauju arī, ka lielākā daļa no tiem apzinās, ka dzīvo vēsturiskās ēkās, kas piesaista tūristu interesi.

Zaļie pārgājieni Pārdaugavas muižiņas iepazīst vairākos maršrutos, bet es plānoju tikai vienu, kura laikā apskatīt visu, ko nu varu sasniegt. Atlasu un MAPS.ME atzīmēju muižiņas no Zaļo pārgājienu maršrutiem. Meklējot informāciju, noder arī Dzintarzīmju lapā esošais Rīgas piļu un muižiņu saraksts.

Kad karte pilna ar sarkaniem punktiem, mazliet jāpalauza galva, kā tos visus sarindot vienotā maršrutā, kā arī, no kurienes sākt pārgājienu, ņemot vērā to, ka pirms tam 11.novembra krastmalā notiek Tet Rīgas maratona Ģimeņu skrējiens.

Kad četratā pieveikti Ģimeņu skrējiena 4,2 kilometri, kā arī redzēts, kā jaunākais dēls visiem pa priekšu noskrien savu 200 metru skrējienu, pievēršos pārgājiena idejas realizācijai. Par manām sekmēm lasiet šeit