Kad svētdienai, 10.oktobrim tiek solīta skaidra, saulaina un samērā silta diena, nekavējoties pārcilāju prātā iespējamos maršrutus pārgājienam svaigā gaisā.
2019.gadā divas reizes paviesojos Pļaviņās, un pēc tam kartē atzīmēju vēl virkni vietu, kuras labprāt apciemotu, bet tad šis maršruts tiek nolikts kaut kur tālāk apziņas plauktiņos un pamazām pārklājas ar putekļiem. Nolemju, ka ir pienācis brīdis notraukt šos putekļus un reiz iecerēto realizēt dzīvē.
Ja daži pieturas punkti ir skaidri jau kopš 2019.gada – Odzienas pils, Vietalvas baznīca, tad vēl daži maršrutu papildina īsi pirms starta, kad pamatīgi izpētu dažādās kartēs rodamo informāciju par vietām, ko ir vērts apmeklēt iecerētā maršruta apkārtnē.
Atsevišķu objektu atrašanās vietas dažādos avotos atšķiras, tāpēc savā MAPS.ME aplikācijā atzīmēju visus variantus, lai tad jau dzīvē pārbaudītu to, kurš no avotiem sniedz precīzāku informāciju.
Sestdienas vakarā lieku modinātāju uz 05:40 svētdienas rītā un liekos uz auss, nepacietībā gaidot jaunatklājumus, ko man dāvās Pļaviņu apkārtne.
Par to, kā man veicās ar iecerētā realizāciju, lasiet šeit.
Kad martā publicēju
rakstiņu par pārgājienu no Kokneses uz Pļaviņām, man atraksta Andris un dara
zināmu, ka raksts ir labs un interesants, bet viņaprāt esmu palaidis garām
vienu varenu skatu, ko varot redzēt uzkāpjot Pļaviņu karjera kalnā. Kalnu,
protams, esmu pamanījis savu Pļaviņu apciemojumu laikā, bet, jā, tā virsotnē
neesmu pabijis un pat nenojautu, ka tāda iespēja varētu būt.
Drīz manā rīcībā ir pat
divi jauni maršruti Pļaviņām un to apkārtnei, jo arī Zaiga no Pļaviņu novada
TIC ir sniegusi savus komentārus par virkni objektu, kas ir piesaistījuši manu
uzmanību. Ir gan jāpaiet gandrīz četriem mēnešiem, līdz es beidzot ķeros pie
plāna realizācijas dzīvē.
Tā kā 13.jūlija vakarā
gaidāms “Skrien Latvija” seriāla Jelgavas nakts posms, apzinos, ka mājās
atgriezīšos vēlu, tāpēc nākamās dienas pārgājienam izvēlos maršrutu, kurā
pirmais vilciens ir iespējami vēlu. Tas ir lielākais, ko varu darīt savā labā,
jo braukšanu ar otro, trešo vai kādu citu vēlāku vilcienu es sev nepiedotu –
pārāk daudz zaudētas dienas gaismas.
Pirmais vilciens uz
Daugavpili šeit ir tieši laikā, un es sameklēju datora ekrāna stūrī paslēptos
abu Pļaviņu maršrutu aprakstus. Atceroties Andra rakstīto, izvēlos to maršrutu,
kurā iekļauts arī Pļaviņu karjera kalns.
Apraksts par manu 14.jūlija piedzīvojumu Pļaviņās meklējams šeit.
Vēl gatavojot pirms
nedēļas veiktā pārgājiena Koknese – Skrīveri maršrutu, esmu piefiksējis, ka ir
virkne interesantu vietu arī uz otru pusi no Kokneses – Pļaviņās un pa ceļam uz
tām. Tad nu nav daudz jālauza galvu par to, kurp doties šai nedēļas nogalē.
Visvieglāk top maršruta
daļas no Kokneses līdz Likteņdārzam un no Stukmaņu muižas līdz Pļaviņām, jo tur
ir skaidri redzami ceļi un takas. Arī posmam starp Klintaines karjeru un
Daugavu navigācija uzrāda vismaz taku. Bet nokļūšana no Likteņdārza līdz
Pastmuižas Velnakmenim un no Rīteru dolomīta atseguma līdz Klintaines dabas
liegumam jau liek gan paša galvai kūpēt, gan lūkot pēc palīdzības Kokneses
novada un Pļaviņu novada tūrisma informācijas centros, jo vēlos iespējami
izvairīties no iešanas gar Daugavpils šoseju. Ir gan skaidrs, ka pavisam šoseju
izslēgt neizdosies.
Santa no Kokneses īpaši
iepriecināt nevar. No Likteņdārza līdz Velnakmenim nav ceļa, tur ir vai nu
īpašumi, vai aizaudzis. Tad nu top pirmais posms gar šoseju.
Ar Zaigu no Pļaviņu TIC
sarakste izvēršas pamatīgāka. Jautājumu man ir daudz, un Zaiga cenšas rast
atbildes uz tiem visiem, nepieciešamības gadījumā vēršoties arī pie Klintaines
pagasta vadības. Top skaidrs, ka no Rīteru dolomīta atseguma līdz Klintaines
dabas liegumam gar Daugavu neviens gājis nav, bet var mēģināt. Niknu saimnieku
tai apkārtnē neesot. Zaiga arī palīdz sadzīt rokā 2011.gadā Klintaines un
Pļaviņu pusē izveidotā velo, nūjošanas un slēpošanas maršruta karti.
Kamēr sarakstos ar Zaigu,
turpinu pētīt kartes un aprakstus, un paralēli aktuālajam nejauši top vēl viens
maršruts Pļaviņu novadā. Šoreiz tas ir apļveida – ar startu un finišu Pļaviņu
dzelzceļa stacijā, bet sīkāk par to kādu citu reizi, kad ķeršos pie maršruta
realizācijas dabā.
Zaiga gan nevar palīdzēt
ar Klintaines dabas lieguma kartēm, tāpēc sazinos ar Dabas aizsardzības
pārvaldi, lai noskaidrotu, vai viņi var ko ieteikt par takām un apskates
objektiem Klintaines dabas liegumā. Mana vēstule nonāk pie neizsakāmi
atsaucīgas Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieces. Aldai neizdodas atrast
kartes pārvaldes saimniecībā, tāpēc viņa pati rada karti, kurā iezīmē takas un
apskates objektus ar dažādiem praktiskiem komentāriem. Aldas rakstītais liek
aizdomāties par to, kā Klintainē atgriezties arī pēc mēneša: “Klintaine ir ļoti
skaista teritorija, īpaši maijā, kad sāk ziedēt Daugavas vizbuļi un meža
silpurenes, kas Daugavas krastā konkrētajā teritorijā aug īpaši bagātīgi.”
Laika prognozes nedēļas nogalei ir visai iepriecinošas, solot pavasarīgu laiku. Lai kādas būtu prognozes, esmu apņēmies iet sestdienā, lai svētdiena man paliek atpūtai pēc pārgājiena.
Ar Santas, Zaigas un Aldas palīdzību maršrutu esmu salicis. Izskatās, ka tie ir vairāk kā 40 kilometri. Un, protams, ir arī nezināmais – vai izdosies tikt no Rīteriem līdz Klintaines dabas liegumam gar Daugavu, vai kādā brīdī būs jāiet ārā uz šoseju? Par to, kā man veicās, lasiet šeit.
Indulis raksta 